|
|
|
Gads
Cik vien ļaudis uz Zemes mīt, tie vienmēr ir apjautuši gadu ritējumu, kaut
vai aiz to vien, ka pamīšus palika aukstāks un siltāks. Vienu pilnu šī ritējuma posmu
tad arī sāka dēvēt par gadu. Tagad mēs zinām, ka šīs pārmaiņas saistītas ar mūsu
planētas kustību un ka gads ir laika
sprīdis, kurā Zeme apmet pilnu loku ap Sauli. Tiesa gan, kalendārais
gads, ko izmantojam savos laika rēķinos, vienmēr nedaudz no tā atšķiras.
Tā kā Latvija atrodas pietiekami tālu no Zemes viduslīnijas jeb ekvatora, tad mūsu
senči vienmēr ir jutuši lielu atšķirību starp vasaru un ziemu. Sākotnēji gads
dalīts tikai tajos, bet ar laiku cilvēki sāka atsevišķi izdalīt arī pārejas posmus
un galu galā nonāca pie četriem gadalaikiem jeb gadskārtām - pavasara, vasaras,
rudens un ziemas. Par tiem tad nākamajās lapās.
Vai tu zini , ka...?
- Jau Senajā Ēģiptē un Senajā Ķīnā gada garumu noteica balstoties uz
astronomiskiem novērojumiem.
Ticējumi
- Gada beidzamajās dienās neko nedrīkst iesākt, jo tad darbam nav svētības.
Mīklas
- Liels garš koks, viena pate lapa - viena puse balta,
otra zaļa. (
arasav nu ameiz - sesup ;sdag)
Parunas
- Gads nav gadam brālis.
- Bagāts gads, smags maks.
- Pārdomā veselu gadu, bet padari vienā minūtē.
- Tas jau ar vienu gadu nāvei palicis parādā.
- Sausais gads slapjam sēklu dod.
Anekdotes
- "Kod precejamies, jou tad es biju par Leizi pīci godi vacōks.
Bet tagadiņ, kur jou tys laiks - byus godu treisdesmit, - a vuj,
cik tagad jou nabyušu par viņu vacōks!"
|
Dodies uz dančiem!
|