|
|
|
|
Gadskārtas
Jau agrā bērnībā mums tiek iemācīts, ka ir četras gadskārtas jeb gadalaiki -
pavasaris, vasara, rudens un ziema. Izrādās, arī šis, šķietami pašsaprotamais,
iedalījums ir samērā jauns.
Agrāk gads dalīts tikai divās daļās - vasarā un ziemā, To var skaidri apjaust no
folkloras: par rudeni un pavasari ir pierakstīts krietni vien mazāk
tautasdziesmu, nekā par vasaru un ziemu. Daudz ir tādu dziesmu, kurās
vasara mijas ar ziemu.
|
Ziema nāca raudādama,
Vasariņa dziedādama;
Ziemai vārti aizveras,
Vasarai atveras.
|
Ar laiku ļaudis sākuši izdalīt arī rudeni un pavasari.
|
Ziemu sniga sniedziņš,
Vasaru lietutiņš,
Rudeni aukstais
Vējiņš pūta.
|
Jāpiebilst, ka cilvēki izmanto divus principiāli atšķirīgus
dalījumus gadalaikos - astronomisko un meteoroloģisko. Pēc astronomiskā
dalījuma gadalaiku sākumi ir saulgriežos (
Lieldienās,
Jāņos,
Miķeļos un
Ziemassvētkos).
Savukārt, pēc meteoroloģiskā, apmēram tā -
kad ir auksts un snieg sniegs, ir ziema, kad karsts un zaļa zālīte - vasara.
Protams, neviens no šiem dalījumiem nav reāli lietojams: astronomiskais - dēļ
neatbilstības meteoroloģiskām dabas parādībām, meteoroloģiskais - dēļ sistematizācijas
neiespējamības. Tāpēc ļaudis dažādās zemēs ir mēģinājuši izveidot
vietējiem laika apstākļiem daudz maz atbilstošus, bet strikti noteiktus
gadskārtu iedalījumus. Teiksim, mūsdienās ļoti populārs ir uzskats, ka
pavasaris ir marts, aprīlis un maijs, vasara - jūnijs, jūlijs un augusts,
rudens - septembris, oktobris un novembris, bet ziema - decembris, janvāris
un februāris. Kā redzam, šāds iedalījums pilnīgi nerēķinās ar astronomiskajiem
gadalaikiem. Daži pētnieki uzskata, ka mūsu senči par gadalaiku sākumiem
pieņēmuši astronomisko gadalaiku vidusdienas (
Ūsiņus, Māras,
Mārtiņus un
Meteņus),
tādā veidā rodot kompromisu starp astronomiskajiem un meteoroloģiskajiem gadalaikiem.
Taču folklorā ne mazākā mērā ir atrodami apstiprinājumi arī tīri astronomiskai un
tīri meteoroloģiskai gadskārtu noteikšanai. Šķiet, ka visizplatītākā
tomēr ir bijusi meteoroloģiskā gadskārtu izpratne.
Jebkurā gadījumā, pavasara laiks agrāk tika
uzskatīts par gada sākumu (un ļoti pamatoti -
daba mostas, sākas, tātad sākas arī gads), tāpēc mēs sāksim ar to.
Vai tu zini , ka...?
- kad pie mums - Ziemeļu puslodē, ir ziema, Dienvidu puslodē, piemēram
Austrālijā, ir vasara, un otrādi - kad pie mums vasara, pie viņiem ziema;
- gadskārtu maiņa notiek tāpēc, ka Zemes griešanās ap savu asi nav
perpendikulāra kustībai ap Sauli; līdz ar to Zeme gada laikā pamīšus pagriež
pret Sauli Ziemeļpolu un Dienvidpolu; kad Ziemeļpols pagriezts pret Sauli,
pie mums ir vasara, kad aizgriezts prom - ziema.
- leišiem gadskārtu nosaukumi ir gandrīz tādi paši, kā latviešiem:
pavasaris (uzsvars uz 2.zilbi), vasara (1.z.), ruduo (2.z.), žiema (2.z.)
Ticējumi
- Ja kāds gada laiks iesākas ar sliktu dienu, tad viss
tā gada laiks būs slikts. Ja iesākas ar labu, tad būs labs.
Mīklas
- Vienam tēvam četri bērni - divas māsas, divi brāļi; vecākam brālīšam
puķes zied azotē, pastarai māsiņai jau balta galviņa. Visi četri iet pa ceļu,
cits aiz cita tekādami, nekad kopā nesanākdami. (
ikialadag irteč)
Sakāmvārdi un parunas
- Ziemu par vasaru nevar pārtaisīt.
- Vasarai acis, bet ziemai zobi.
Anekdotes
- Skolotājs jautājis: kāpēc vasarā diena garāka, bet ziemu īsāka?
Visi skolnieki cietuši klusu. Tikai mazais Fricis lepni piecēlies un
atbildējis: "Skaidra lieta tak! Vasaru naktis ir īsākas un tāpēc dienas
garākas!"
|
"Ļipa kust" - latviešu danču antoloģija! Mācies dancot pats!
|
