Vilku 10 gadu svinības
2002. gada 7. novembrī

      Ceturtdien, 7. novembrī, Rīgas Latviešu biedrības kamīnzālē vīru kopa Vilki atzīmēja desmit gadus kopš dibināšanās (pareizāk sakot - kopš nosaukuma Vilki izdomāšanas, kopā viņi dziedājuši arī pirms tam), kā arī stādīja priekšā savu jauno albumu Aši, aši zīle dzied.

Vilki dzied

      Koncerts sākās ar 20 minūšu novēlošanos, ilga apmēram stundu. Vilki dziedāja dziesmas no jaunā albuma, pa starpām stāstot par ansambļa vēsturi, par padarītiem un vēl darāmiem darbiem.
      Dziesmas bija smukas, aranžētas mazliet postfolkloriski (ar nelatviskiem paņēmieniem un t.s. "makaroniem" jeb iestarpinājumiem), bet ar mēru. Īpaši patīkami bija klausīties, kad vīri dziedāja vairākās balsīs. Radās iespaids, ka Liporu Edgars ir labi pastrādājis, un pārējie viņam godam palīdzējuši. Tādi sīkumi, kā vārdu nezināšana un stabules klātneskanēšana labo iespaidu neko daudz nesabojāja - galu galā, šādas lietas atgadās gandrīz visiem folkloras ansambļiem.

Papildus dziesmas pēc apdāvināšanas

      Koncerta laikā Vilki apdāvināja savas sievas. Tās, savukārt, nepalika parādā un koncerta beigās šos apdziedāja un arī apdāvināja visādiem smieklīgiem niekiem (piemēram, emaljētām krūzītēm, nezkāpēc nosaucot tās par alumīnija). Apsveikti vēl no citiem ļaudīm, gaviļnieki nodziedāja vēl pāris dziesmu un tad aicināja visus pie cienasta.

Ēšana kūsā

      Alus bija gards, pīrāgi arī, tāpēc ļaudis (pārsvarā - Skandinieki) pat sāka dziedāt. Kazi, varbūt būtu sākuši arī dancot (kaut gan gaviļnieki, diemžēl, nekādus danču spēlēšanas nodomus neizrādīja), bet līksmības vilni pārtrauca Biedrības nama apsaimniekotāji - kā vienmēr.

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2002. gada 8. novembrī
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš