Autentiskās folkloras studija
Čėüčķńźą’ ļ’ņķčöą
Nosaukums: Čėüčķńźą’ ļ’ņķčöą
nozīme: Ēlijas piektdiena
ieteicamā rakstība latviski: Iļjinskaja pjatņica
Noklausīties izrunu AU formātā (66 Kb)
Dibināta: 1989. gada novembrī
Atrodas: Rīgā
Vadītājs: Sergejs un Natālija Aļonkini
Dalībnieku skaits: 12, no tiem pēc vecuma:
jaunāki par 14 gadiem: 3
no 14 līdz 24 gadiem: 6
no 25 līdz 44 gadiem: 1
no 45 līdz 64 gadiem: 2
un pēc dzimuma:
vīriešu: 2
sieviešu: 10
Darbības veidi: dzied, danco, iet rotaļās
Apraksts: Par savas vēstures atskaites punktu ansamblis uzskata
savu pirmo folkloras ekspedīciju.
1990. gadā Rīgas Krievu ģimnāzijā tika nodibināta folkloras studija, bet 1996.
gadā tā ieguva nosaukumu Čėüčķńźą’ ļ’ņķčöą.
Studijas ansamblis ir piedalījies vairāk kā 40 folkloras festivālos un zinātniskajās
konferencēs Latvijā, Igaunijā, Blatkrievijā, Polijā un Krievijā, ir pieckārtējs
Krievijas bērnu un jauniešu folkloras kopu skašu pirmās vietas ieguvējs.
Par darbu studijās tās vadītājs Sergejas Aļonkins 2001. gadā saņēma Lielo
folkloras balvu.
Nosaukumam ir simboliska nozīme. Ēlijas piektdiena ir piektdiena pirms Svētā
Ēlijas dienas, kura tēls laika gaitā ir pārņemis atsevišķas pagāniskā Pērkona
funkcijas. Ēlijas piektdienā nedrīkst strādāt siena darbus; Latgales krievu
zemnieki bieži stāsta stāstus, kā šī aizlieguma pārkāpējus Ēlija sodījis, piemēram,
iespēris siena šķūnī, un tas nodedzis. Tautas tradīcijas ir sarežģīta sistēma,
kuras likumsakarības ir grūti izskaidrojamas un bieži vien racionālam saprātam
neizprotamas. Tās ir it kā iracionālas, bet nerēķināšanās ar tām var novest pie
negatīvām sekām visnegaidītākajās izpausmēs. Kas zina, cik "siena" ir sadedzis
aiz glupības un iedomības?
Mūsdienu cilvēka (it sevišķi, Latvijas krieva) izpratnē folkloras "tradīcija"
ir padomju masu kultūra. Arī pēdējos desmit gados nekas nav mainījies -
padomju tradīcijas vietā nāk tās Rietumu māsa. Vārds "autentisks" apzīmē
mūsu centienus atšķirt īsto tradīciju no jauniem uzslāņojumiem. Tas ir
milzīgs darbs.
Mūsu repertuārā ir Latgales, Vitebskas un Sebežas baltkrievu un gadskārtu
ieražu dziesmas, Latgales-Pleskavas pierobežas pareizticīgo krievu gadskārtu
ieražu, kāzu dziesmas un ieražu horeogrāfijas, dažādi, tai skaitā Latgales
vecticībnieku danči, rotaļas un spēles, saucama lirika - Latgales vecticībnieku,
Sibīrijas, Urāla un Altaja krievu, jauniešu, kara un rekrūšu dziesmas no
Latgales un Krievijas Dienvidiem, mitoloģiskās, kā arī mūsdienu tautasdziesmas.
Studijā tiek pielietotas speciālas elpošanas un skaņveides uzstādīšanas metodes,
tiek apgūts darbs ar fonogrammām, daudzbalsīgas dziedāšanas iemaņas u.tml.
Dziesmas paraugs: Äą ņīé, Ąāńåķü! (Budēļu dziesma) (1999.g.)
Viens pantiņš AU formātā (615 Kb)
Visa dziesma MP3 formātā (840 Kb)
Adrese: Sergejs un Natālija Aļonkini, Aviācijas 9-35, Rīga, LV-1057, Latvija
Tālrunis: 7135035
E-pasts: olen_N@N_lpc.lv
Ziņas sniegtas: 2003. gada 11. janvārī, 2004. gada 10. oktobrī
