Folkloras kopa
Balsi

Baltikas skatē Barkavā, 2005. gada 11. decembrī

      Dibināta: 1994. gada janvārī
      Atrodas: Jēkabpilī, Sēlijā
      Vadītāja: Vita Talla
      Dalībnieku skaits: 7, no tiem pēc vecuma:
          no 25 līdz 44 gadiem: 6
          no 45 līdz 64 gadiem: 1
      un pēc dzimuma:
          sieviešu: 7
      Darbības veidi: dzied, spēlē, danco, iet rotaļās
      Muzīkas: kokles, vijole, ermoņikas, stabules, dudas, ģīga (vienstīdzis), vargans, mandolīna, bungas, putns, trīdeksnis, dažādi ritma instrumenti.

Simbolika: Balsu emblēma-karogs ir pašu dalībnieku veidota. Tā kā Jēkabpils atrodas Daugavas krastā un Daugava ir vairāku reģionu robežupe, emblēmas pamatā ir Daugavas niedres un zāles. Tās Daugavā ir augušas vienmēr un arī augs turpmāk.

          Apraksts: Folkloras kopa Balsi izveidojās 1994. gadā, kaut gan tās dalībnieces tradicionālās kultūras jomā darbojas jau sen, - Ivetas Tāles vadītās folkloras kopas Klinči sastāvā kopj tautas tradīcijas kopš 1980.gadu sākuma un bijušas pirmā festivāla Baltica '88 dalībnieku vidū. Balsi piedalās Sēlijas novada folkloras svētkos Aknīstē un Zarasos Lietavā, festivālos Baltica '94, Baltica '97, Baltica 2000, Baltica 2003. 2004. gadā no 8. līdz 12. septembrim Balsi piedalās starptautiskajā instrumentālās tautas mūzikas festivālā Griezyne 2004 Viļņā, Lietavā, savukārt 2004. gada Vasaras dziedāšanas svētkos iegūst divu nomināciju (bēru dziesmas un ziņģes) augstāko vērtējumu, kā arī ir 2005. gada Vasaras dziedāšanas svētku laureāte. Koncertē arī daudzos citos pasākumos Latvijā un Lietavā.
    2004. gadā ieraksta arī savu pirmo un vienlaicīgi arī pirmo Sēlijas kultūrvēsturiskā novada tradicionālās mūzikas albumu Ozols auga Daugavā. Balsi ir Lielās folkloras gada balvas laureāte, kas piešķirta kā 2004.gada folkloras kopai. Balsi ir viena no folkloras kopām, kas iedzied projekta Praktiskā Jāņu grāmata albumu Līgotnes.
    Sēļu folklora ir spilgta un savdabīga Latvijas laukos sakņotās kultūras izpausme. Un daudzas no Augšzemē pierakstītajām dziesmām, īpaši burdona daudzbalsības paraugi, senā mitoloģiskā satura slāni ietverošie, ir īsti tīrradņi. Tāpat īpaša un reizē unikāla citu mūsu valsts novadu tradicionālās dziedāšanas veidu vidū ir Augšzemes daudzbalsība, kā izplatības areāla robežas meklējamas Lietavas Aukštaitijas un Latvijas kultūrvēsturiskajā Sēlijas novadā, - pārliecinātas Balsu dalībnieces - Vita Talla, Anita Svence, Daiga Kalniņa, Sanita Putniņa, Māra Grīnberga, Juta Celmāre un Līga Lucijanova.
    Ja mēdz teikt, ka mūzika ir skaņu un trokšņu dievišķs sakārtojums, tad pie Augšzemes folkloras radīšanas Dievs bijis īpaši rūpīgs un uzmanīgs klātstāvētājs. Sēlijā pierakstītās tradicionālās mūzikas gara "dievišķo virsskaņu" un blakussajūtu buķeti vārdos ietērpt ir grūti, to var vienīgi sajust. Atliek atkārtot sēļu rotāšanas, balsus un dziesmas no mutes mutē, no dienas dienā, no laika laikā...
    Gandrīz katra kopas dalībniece spēlē vairākus mūzikas instrumentus, kokles kopā ir pašu gatavotas.
    Kopas nosaukums tika izvēlēts kā senākā dziedāšanas veida - teicamās dziesmas, apzīmējums: balss jeb daudzskaitlī balsi.
    Kopas repertuārā galvenokārt ir Sēlijas un Augšzemes dziesmas, balsi, rotaļas un danči. Balsu darbība tiek virzīta uz gadskārtu ieražu, dziedāšanas un muzicēšanas tradīciju saglabāšanu.
    Kopa svin gadskārtu svētkus gan pašu ģimeņu vidū, gan plašākā lokā Jēkabpils brīvdabas muzejā Sēļu sēta. Tiek rīkoti semināri skolotājiem par tradicionālo kultūru, rotaļu un danču pēcpusdienas skolēniem.

Vasaras dziedāšanas svētkos Rīgā, 2005. gada 18. jūnijā

      Adrese: Vita Talla, Robežu 19, Jēkabpils, LV-5201, Latvija
      Tālrunis: 52-33016, 9508939
      E-pasts: balsi999_N@N_inbox.lv

      Ziņas sniegtas: 1998. gada 1. septembrī, 2006. gada 6. februārī