Sieviešu folkloras kopa
Atštaukas

Mūsu instrumentālais sastāvs (trūkst vijolnieces)

      Dibināta: 1995. gada 22. jūnijā
      Atrodas: Liepājā, Kurzemē
      Vadītāja: Ināra Kalnarāja
      Dalībnieku skaits: 13, no tiem pēc vecuma:
          no 25 līdz 44 gadiem: 4
          no 45 līdz 64 gadiem: 7
          vecāki par 64 gadiem: 2
      un pēc dzimuma:
          vīriešu: 0
          sieviešu: 13
      Darbības veidi: dzied, spēlē, danco, iet rotaļās
      Muzīkas: vijole, ģitāra, ermoņikas, kokle, bungas, velna bunga, trejdeksnis.

      Apraksts: 1995.g. jūnijā mēs, 12 Liepājas teātra aktrises, izdomājām sezonas slēgšanas svētkos iepriecināt kolēģus ar tautasdziesmām. Tas bija Jāņu laiks. Sadziedāšanās iepatikās, un nolēmām arī turpmāk turēties kopā, jo latviešu gadskārtu svinības seko citas citām visu gadu.
    Folkloras kopas nosaukums radās spontāni, atceroties latviešu rakstnieka R. Blaumaņa populāras komēdijas varoņa sacītos vārdus: "Kas tas ir, ka man tādi atštaukas vien gadās!". "Atštauka" ir reti lietots vārds un apzīmē cilvēku, kurš vēl ir visnotaļ labs un derīgs, bet nez kādēļ nav nevienam īsti vajadzīgs. Tā kā mēs esam sievas labākajos gados, bet dramaturgi tādas ar lomām nelutina, tika nolemts, ka nosaukums Atštaukas būs vistrāpīgākais. Turklāt "atštaukāt" nozīmē arī "dot pretī", kas atspoguļojas mūsu repertuāra izvēlē - tanī ir daudz drastisku dziesmu.
    Mēs nākam no visiem Latvijas novadiem, tāpēc arī dziedam dažādu novadu tautas dziesmas. Kurzemes dziesmas tomēr ir pārsvarā, jo mūsu priekšdziedātāja Austra Pumpure ir īsta rucavniece. Tā kā bieži sanāk dziedāt visādos godos, tad mums raksturīgas ir visas tās dziesmas, kurās varam gan pašas uzdancot, gan mūsu klausītājus līdzi dancināt. Tā kā latvieši vienmēr godā turējuši tautas svētkus un tradīcijas, mums ir vairākas programmas: Vasaras saulgriežu svētkiem, Ražas svētkiem, Nacionālās pašapziņas dienai, Ziemassvētkiem, Lieldienām, Mātes dienai. Ansambļa repertuārā ir arī kristību, kāzu, bēru un citu tradīciju dziesmas.
    Kas aizdurvē grib sēdēt, tas sauli neredzēs! Mēs aizdruvā nesēžam, bet aktīvi darbojamies jau kuro gadu. Dziedam gan godos, gan svētkos, gan svinēšanu reizēs. Vasarās un ziemās, pavasaros un rudeņos, laukumos un klubos - jā, dažreiz arī krogos, jo arī krogā var dzirdēt gudrību.
    Un tā Liepājā, kur pūš tik daudz un dažādi vēji, 13 sievas sanāk kopā, lai tautas mantojumā ielūkotos. Ielūkotos, apgūtu un nodotu tālāk, kā viņas to prot. Mantot var zemi, māju, naudu, bet mantot var arī godu, tikumu un darba prasmi. Kam darbs, tam maize! Mantojums taču jānodod tālāk! Un kas tad bērnu mācīs, ja ne tēvs un māte. Vai bērns vienmēr klausa, ko viņam māca? Taču nē! Vieglāk ir veselu mežu uzaudzināt, nekā vienu bērnu! Un tomēr un tomēr! Laiks ir nauda; ko dari, to dari drīz. Tā 2003. gadā Bāriņu ielā 32 Atštaukas noīrē telpas un ar KKF, Liepājas pilsētas domes nelielu atbalstu nodibina folkloras skolu Namīns. Gada laikā bijušas 14 folkloras skolas un 17 lieli pasākumi. Tā arī domājam turpināt. Labāk strādāt nekā vaidēt.

Dziedam Maģa, maģa ābelēna

      Dziesmas paraugs: Maģa, maģa ābelēna (1996.g.)
Viens pantiņš AU formātā (341 Kb)
Visa dziesma MP3 formātā (381 Kb)

      Adrese: Ināra Kalnarāja, Republikas 10-12, Liepāja, LV-3401, Latvija
      Tālrunis: 34-28630
      E-pasts: kristabum_N@N_inbox.lv

      Ziņas sniegtas: 1998. gada 22. augustā, 2005. gada 10. janvārī