Vasara

    Vasara ir otrā no četrām gadskārtām. Astronomiski vasara sākas Jāņos, taču ir samērā skaidrs, ka Latvijā to domājuši sākamies jau agrāk, dažuprāt - Ūsiņos. Tomēr visticamākā šķiet versija, ka vasara nav bijusi piesaistīta kādam noteiktam datumam un par tās sākumu ticis uzskatīts brīdis, kad iestājies pastāvīgs, silts laiks.

Siltu, siltu, jauku, jauku Dieviņš deva vasariņu; Nu zied ievas, zied ābeles,      Nu meitiņas līdzi dzied.

    Vasara ir gadalaiks, kas cilvēkam visvairāk piemērots, kurā izdzīvot daudz vieglāk. Tādēļ dzīve rit raitāk kā citkārt.
    Ļaudīm jāapkopj rudenī un pavasarī iesētais

Ravējati, ravētājas, Kamēr saule mākoņos; Kad uznāca karsta saule,         Tad ejati sētiņā.

    Labība aug, briest, zied

Kādi ziedi rudzītim?, Zilpelēki rudzītim. Kādi ziedi kviesītim? Dzelten' ziedi kviesītim.          Kādi ziedi liniņam?, Zili ziedi liniņam.

    Bērni tiek sūtīti ganos

Zaļa, zaļa azarmale, Vēļ zaļōka upmaleņa; Azarmalē vuškas gona,           Upmaleitē pyupuleņas.

    Līdz Jāņiem jāsapļauj siens

Lai bij grūt', kam bij grūt', Grūt' sieniņa pļāvējam: Karsta saule, meldru zāle,        Nekož vairs izkaptiņa.

    Protams, zemkopji nav vienīgie, kuriem vasarā lielākais darba cēliens. Lai arī jūrā zvejnieki gāja jebkurā gadalaikā, ja vien jūra nebija aizsalusi, tomēr vasarā nozvejot varēja vairāk un vieglāk.

Lai ir grūt, kam ir grūt, Zvejniekam visai grūt: Lai bij liet, lai krīt snieg,           Zvejnieks zvejo jūriņā.

    Vasaras beigas iezīmē labības nogatavošanās un novākšana

Rudzīts meta zelta vilni            Lielajā tīrumā; Tautu dēls izkaptiņu, Met rudzīša līkumā.

    Rudens pienāk ražu novācot. Miķeļi, līdz kuriem novākšanas darbi jāpabeidz, jau ir neapstrīdami rudens svētki. Vasaras lielākie svētki ir Jāņi, par tiem vēlāk parunāsim sīkāk.
    Tāpēc pāriesim pie nākamās gadskārtas - rudens.

Pavasaris

Rudens