Teicējas Margaritas Šakinas un tradicionālās dziedāšanas grupas koncerts, Rīgā
2004. gada 19. martā
Ir piektdienas vakars, jā un ir ziemas pēdējā diena - 2004.gada 19.marts.
Aizelsusies diebju pa Pērnavas ielu un meklēju "pareizo vārtu rūmi". Tikai
nenokavēt!
Fū, beidzot tumsā mani mierinoši uzrunā divi, kā pūķa acis gailoši, gaismekļi
un aicina tiem sekot. Esmu klāt - Tautas mūzikas centrā (Rīgā, Pērnavas ielā
47/3), kur uz pirmo publisko tautās parādīšanos kopā ar izcilo Ziemeļlatgales
tautas teicēju Margaritu Šakinu, aicina tradicionālās dziedāšanas grupa. Īsi
pirms priekšāstādīšanās grupas dalībnieces sevi nodēvējušas par
Saucējām. Skaidrības labad iepazīstināšu ar viņām: Iveta Tāle, Aija
Rozentāla, Kristīne Jansone, Kristīne Pjankova, Marianna Auliciema, Vineta
Romāne, Indra Mētra.
Ar šo varu Jums paziņot, ka latviešu tautas tradīciju kopēju saimei ir
piepulcējusies viena patiesi laba, "uz aci skatoties" - jaunu meitu un sievu
grupa, kuru apmēram pirms gada kopā sapulcējusi Iveta Tāle (Ivetu pazīstam kā
folkloras kustības vēsturē ierakstītās slavenās sēļu grupas "Klinči"
vadītāju).
Margarita un Saucējas - šis nemaz tik visiem pieejamais un
realizējamais sapnis - dziedāt kopā ar īstu tautas teicēju aizsācies 2003.gada
vasarā, kad Iveta Margaritu satika kādā no Starptautiskā folkloras festivāla
"Baltica" pasākumiem. Tad arī radusies ideja regulāri satikties un
nepastarpinātā veidā apgūt senos Ziemeļlatgales bolsus un dziesmas.
Laikam jau tāpēc Saucēju dziedājums bija tik patiess, ka katram balsam un
dziesmai nākuši līdzi arī atmiņu stāstījumi no Margaritas dzīves. Ar tiem
teicēja dalījās arī pasākuma laikā.
Pašas dziedātājas par savu dziedājumu ir paškritiskas. Vismaz pusgadu ir
cītīgi strādāts, bet ne tuvu vēl neesot tas rezultāts, ko viņas patiesībā
vēlas sasniegt. Saucējas regulāri tiekas ar Margaritu viņas tagadējā
mītnes pilsētā Ogrē un apgūst Margaritas dzīves laikā no vecās mātes, mātes un
tantes mantoto dziesmu pūru. Dziedātājas savu tautas tradicionālās dziedāšanas
manieri kaldinājušas pie Sergeja un Natālijas Oļenkiniem (Rīgas pilsētas
krievu folkloras kopas Iļjinskaja Pjatņica vadītājiem) - paldies viņiem
par to!
Ļausim lai dziedātājas un viņu skolotāji vērtē viņu kļūmes. Kā skatītāju mani
patiesi aizkustināja Margaritas un Saucēju savstarpējais kontakts. No
Margaritas staroja mātišķa mīlestība, ieskatoties acīs katrai saucējai,
tādejādi stiprinot viņas dziedājuma skanīgumu un pamatīgumu. Dziedātājas,
savukārt, spēcināja Margaritu ar savu dziedājumu. Savā ziņā kā tāda savdabīga
dzīvības enerģijas ķēde.
Margarita ir apbrīnojama. Maz viņa savā cienījamā vecumā (šogad 13.martā
teicējai apritēja 78.gadi) likusi manīt, ka dzīves gājums dažubrīd ir bijis
pārāk nežēlīgs. Nekad viņa nav sūdzējusies vai gaudusies par smago dzīvi.
Margarita spēku gūst, pielūdzot Dievu un dziedot priekšteču mantotās tautas
dziesmas, kā arī katoļu baznīcas garīgos dziedājumus: "Lūdzu Dieviņu un
dziedu. No tā spēku rodu. Jo vairāk dziedu, jo vairāk spēka. Pateicos Dievam
par katru dienu, ko viņš man ļauj dzīvot šajā saulē. Dzīvoju rītdienai, lai
pagātne paliek aiz muguras." Tāds ir šīs brīnišķīgās Latgales teicējas dzīves
moto.
Tas, ka Saucējas atradušas Margaritu, laikam taču ir bijis zvaigznēs
ierakstīts. Margarita ir pateicīga katram, kas nāk pie viņas, lai ritinātu
viņas dzīvē satīto tautas dziesmu kamolu. Pēdējā laikā teicēju esam redzējuši
vairākos pasākumos, kur viņa aicināta dziedāt viena. Taču aicinātāji nemaz nav
zinājuši, ka Margarita uzskata: "Labāk, kad dzied kopā, nevis viens, jo tad
dziesmai pavisam cits skanējums".
Par Saucēju meitenēm Margarita saka: "Viņas ir Dieva doti eņģelīši", ar to
veltīdama viņām savu vissirsnīgāko mīlestības apliecinājumu.
Dienā, kad top šis raksts, ir sācies pavasaris. Man tas sākās brīdī, kad
izdzirdēju Margaritas un Saucēju dziedājumu.
Pasākuma dziesmu ieraksti:
Raksts: Signe Pujāte, 2004. gada 20. martā
Bildes: Ieva Bērziņa
