Grāmatas "Latviešu teikto dziesmu melodiskā veidojuma tehnikas" atvēršanas svētki, Rīgā
2003. gada 31. oktobrī
Oktobra pēdējā dienā Rīgā, Reiterna namā notika ikgadējā folkloristikas
konference. Tā noslēdzās ar saviesīgāku pasākumu - Boiku Mārtiņa jaunās
grāmatas Latviešu teikto dziesmu melodiskā veidojuma tehnikas
atvēršanas svētkiem.
Dzied Grodi
Svētki sākās ar Grodu
dziedātu Mārtiņu dziesmu. Sākumā dziesmu
uztvēru kā Mārtiņdienas gaidu izpausmi, bet vēlāk sapratu, ka tas bija arī
veltījums gaviļniekam Boiku Mārtiņam. Tad grāmatas izdevēja Solvita Sējāne
izstāstīja, kā grāmata tapuse, un pateicās visiem, kas pie tās pielikuši savu
roku.
Profesore Ilma Grauzdiņa salīdzināja grāmatas atvēršanas svētkus ar
krustabām, jo Latvijā gan dzimstība, gan grāmatu rakstīšana muzikālās
folkloristikas jomā esot līdzīgi bēdīgā stāvoklī, pieminēja Mārtiņa
kādreizējo flautas spēlēšanu, nosauca grāmatu par ļoti mērķtiecīgu
zinātnieka darbu un jaunu pakāpi Latvijas mūzikas zinātnē, kā arī
izteica domu, ka grāmatai vajadzētu būt iznākušai stipri agrāk, bet
sabiedrība, acīmredzot, tam vēl neesot bijuse nobrieduse.
Runā Mārtiņš Boika
Pats autors izteica prieku par grāmatas pāriešanu no viņa personīgā
garīgā īpašuma sabiedrības īpašumā (protams, zināšanu, nevis autortiesību
nozīmē), pārsteidza izdevēju ar gluži neticamu apgalvojumu ("Solvit,
kļūdu grāmatā nav!.. Nav, es neatradu."), kā arī pieminēja Kapustu Andra
lomu rosināšanā izdot šo darbu latviski (sākotnēji tas ticis
sarakstīts vāciski kāda projekta ietvaros). Kopš sarakstīšanas pagājis
visai ilgs laiks, tāpēc grāmata atspoguļojot tādu laiku, kas viņam kā
zinātniekam jau esot aiz muguras - tagad Mārtiņš nodarbojoties ar tādām
tēmām kā "Akustiskā ekoloģija", "Skaņu ainava", "Klusums un klusēšana",
"Mūzika un nāve". Galvenie secinājumi no grāmatas esot: 1) sen jau neesot
bijis jēdzienu, ar ko strādāt, runājot par teiktajām dziesmām, tagad nu
tie ir; 2) senajā mūzikas slāni mūsu kopība ar igauņiem esot nesalīdzināmi
lielāka nekā ar leišiem; 3) mūsu senči pratuši ļoti labi improvizēt.
Otra Grodu dziedātā dziesma bija ilustrācija šai improvizēšanas
mākai - gandrīz katrs pantiņš tika izdziedāts savādāk, tomēr saglabājot
meldijas vadlīnijas. Dziesma tika dziedāta īpatnējā un interesantā
Lejasciema (malēniešu) izloksnē, pie tam dziedātas tika samērā šerpas
apdziedāšanās dziesmas, kas tautu, protams, ielīksmoja.
Tad Mārtiņš stādīja priekšā vēl divus darbus, kuros ņēmis dalību:
vecticībnieku garīgo dziesmu blīvplati un etnomuzikoloģijas žurnāla
Mūzikas pasaule (The World of Music) Baltijas numuru.
Pēc Grodu trešās dziesmas un Folkloras krātuves vadītājas Bulu Daces
paustā prieka par grāmatu un par Mārtiņa darbību kopumā klātesošie tika
aicināti blakus telpā, kur bija iespējams iedzert vīnu, piekost kādas
uzkodas un galvenais - apspriest jauno grāmatu brīvākā gaisotnē.
Pasākuma dziesmu ieraksti:
Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2003. gada 6. novembrī
Bildes: Ansis Ataols Bērziņš