VIII Sēļu folkloras svētki, Aknīstē
2003. gada 2. augustā

2. augusta saulainais rīts solīja Aknīstes iedzīvotājiem itin raibu dienu. Uz Sēlijas novada folkloras svētkiem augusta pirmajā sestdienā šajā Latvijas mazpilsētā pie Lietavas robežas šogad jau astoto reizi sabrauca folkloras kopas gan no Sēlijas novada, gan no Aukštaitijas novada Lietavā, gan citi tuvāki un tālāki ļaudis. Svētkos kopumā bija pieteikušās 6 folkloras kopas no Latvijas: Viesītes KN folkloras kopa Augšzeme, Rites folkloras kopa, Antūžu KN folkloras kopa Vīkala, Jēkabpils rajona BJC folkloras kopa Raksti, Aknīstes leišu folkloras kopa Sutartine un Gārsenes psihoneiroloģiskās slimnīcas ansamblis.

      No Lietavas bija atbraukušas 4 kopas: Jodupes folkloras kopa Voluņģe (Volungė), Roķišķu folkloras kopa Gastauta (viņi šogad piedalījās arī Starptautiskajā folkloras festivālā Baltica) un Zarasu pilsētas KN folkloras kopa Selona (Seluona).

Dzied un spēlē leišu viesi

      Šogad pirmo reizi Sēlijas folkloras svētkos bija iespēja dzirdēt arī igauņu tautas mūziku - Vīlandes kultūras koledžas muzikantu izpildījumā.
      Šī gada folkloras svētkiem bija dota tēma "Mežs. Dzīvnieki. Uguns.". Pēc svētku oficiālas atklāšanas estrādē un īsas svētku rīkotāju uzrunas un dalībnieku muzikāliem sveicieniem, dienas norises turpinājās ar sarunām Folkloras dārzā, kura izveide tika iecerēta pagājušajos folkloras svētkos. Par kokiem, mežu un to nozīmi cilvēka pasaulē stāstīja mežu pētnieks Jāzeps Vuškāns, bet Daina Miezāne - Aknīstes folkloras svētku aizsācēja un Folkloras dārza ierīkotāja - stāstīja par iecerēm un veicamajiem darbiem dārza tālākajā izveidē. Katra no kopām izdziedāja savas puses dziesmas par kokiem: ar domu, lai tiktu pieminētas visas 12 Folkloras dārzā augošo koku sugas.
      Turpat Folkloras dārzā tika atklāta arī uguns vieta - Četru vēju pavards: vieta, kurā vakaros, kad visi četri debesu vēji pierimst, uguns kuras rāmi un dūmi lēni kāpj tieši debesīs... "Šo pavarda vietu veidojām ar domu, lai ugunij būtu savas mājas, lai tai nebūtu jārāda sava postošā daba, bet lai vienmēr uguns būtu saudzīga un labvēlīga", tā atklāšanas brīdī sacīja Daina Miezāne.

Ingmārs Līdaka ar bruņurupuci

      Pēc pavarda vietas ieskandināšanas dalībnieki devās uz Sēļu parku, kurš atrodas vienā no Aknīstes pakalniem, ar stilizētiem sēļu pils torņiem kalna galā. Tur pārsteigums gaidīja jaunākos svētku dalībniekus, jo atbraukuši bija Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieki ar dažiem tā iemītniekiem. Par tiem nu varēja uzzināt visu, kas vien interesēja: gan par ieradumiem, gan dzīves vidi, gan dzīves ritumu. Interesanti bija gan maziem, gan lieliem, jo reti kurš pieaugušais zina ko, piemēram, ēd baznīcas žurkas.

Ernests Spīčs vada rotaļas

      Pēc pusdienām turpat Sēļu parkā, tiem, kuri vēl spēja kājas un muguras palocīt, bija iespēja kopā ar EKC direktoru Ernestu Spīču iet rotaļās un spēlēt spēles. Netrūka arī leišu dziesmu un rotaļu. Jāteic, ka leišu valodu šajā pusē dzird visai bieži, jo nemaz ne tik sen - vēl XX gadsimta 20. gados - daļa Aknīstes pilsētas piederēja Lietavai; tādējādi latviešu un leišu tautas šajā pusē vieno īpašas saites.
      Tā - izspēlējušies un izdejojušies, Svētavota spēcinošo ūdeni padzēruši, svētku dalībnieki posās gājienam uz Aknīstes brīvdabas estrādi, kurā notika Sēlijas folkloras svētku noslēguma koncerts. Latviešu kopas koncertā skanīgi sabalsoja meža putnu dziesmas, neizpalika arī dziesmas par dzīvniekiem un sauli. Patiesu prieku izraisīja leišu muzikanti, kuri spējuši saglabāt gan tautas mūzikas instrumentus, gan to spēlēšanas tradīcijas. Igauņu jaunieši, savukārt, pārsteidza ar savdabīgu igauņu tautas mūzikas interpretāciju, ar ko izpelnījās vētrainus aplausus.

Muzikanti saspēlējas

      Ar kopdziesmu, pateicības vārdiem dalībniekiem, sponsoriem, Aknīstes domei un tās priekšsēdētājam L. Medveckim izskanēja svētku koncerts. Bet paši svētki, kā jau tas nākas, noslēdzās ar dančiem Folkloras dārzā latviešu, leišu un igauņu muzikantu kopspēles pavadījumā. Netrūka ne alus, ne pīrāgu, ne siera, un, kad miglas vāli no Susējas upītes jau pārklāja tuvākās pļavas, steidzīgākie mājupbraucēji atvadījās, Četru vēju pavardā ierušinot siltas domas, siltus vārdus un ticot, ka nākošgad tiksimies atkal... Bet dancotāji - tie dancoja līdz rītam!

      Raksts: Vita Talla, 2003. gada 8. augustā
      Bildes: Vita Talla