Tautas muzikantu svētki, Barkavā
2003. gada 1.-3. augustā
Augusta pirmajās dienās Barkavā - Latgales rietumu malas ciematā, ar Kultūras
nama direktores Ivetas Dukaļskas gādību notika Tautas muzikantu svētki.
Piektdiensvakara sadancošana
Tie aizsākās ar
Rīgas Danču kluba
vadītu sadancošanu piektdienas vakarā. Sadancošana izdevās - kluba zāle bija
atbilstoša lieluma un iekārtojuma, mūzika laba, dancotāju diezgan (gan tuvāki
un tālāki atbraucēji, gan vietējās Madaviņas jaunieši).
Meistardarbnīcā spēlē Ivars Meļķis
Sestdienas rītā bija paredzēta muzikantu meistardarbnīca ar daudzu vecāka
gadagājuma muzikantu piedalīšanos. Diemžēl, lielākā daļa paredzēto muzikantu
neatbrauca: dažs - veselības stāvokļa, dažs - atvest solījušos ļaužu vārda
neturēšanas dēļ. Tādējādi meistardarbnīcās savu prasmi rādīja un stāstus iz
dzīves stāstīja tikai trīs "vecie" muzikanti: kārsavietis Ivars Meļķis
(hromka), barkaviete Zita Salceviča (hromka) un rīdzinieks, pēc izcelsmes
žemaitis, Jurģis Ukrins (pīvole, zāģis).
Vērtumnieki
Ilža
Madaviņa
Sestdien norisa arī divi koncerti. Pusdienas koncertā piedalījās Madonas
Vērtumnieku izlase piecu cilvēku sastāvā (dziedāja smuki), Barkavas
skolas kopa Madaviņa (dziedāja lielā pulkā, bet pa starpām muzikanti
iespēlēja arī kādu danci), Ciblas
Ilža
ar jauku un ļoti latgalisku vasaras izdarību izrādi un
Meļķu Ivars (īsti viņam negāja tā spēlēšana, juka akordi). Beigās Jurģa Ukrina
vadībā tika kopīgi nospēlēta viena žemaišu polka.
Spēlē Jānis un Pēteris (no labās)
Pēc koncerta muzikantiem piepulcējās daži vietējie, kas jaunībā bija
spēlējuši ermoņikas un vijoles, un sanāca tīri jauka saspēlēšanās.
Madaviņa
Andris Kapusts un Aīda Rancāne
Mētrienas muzikanti
Vakara dižkoncertā uzstājās
Madaviņa, Kapustu pāris ar senāku instrumentu klāstu - dūdām, koklēm,
vargānu un sietiņu, Zita Salceviča ar hromku (spēlēja labi), Mētrienas
muzikanti ar Raimonda Paula repertuāru un diezgan pašķību izpildījumu,
Vērtumnieki - šoreiz jau tikai divu cilvēku sastāvā (izklausījās mazliet
par vārgu) un
Maskačkas spēlmaņi
arī tikai divu cilvēku sastāvā (ermoņikas, vijole). Tā kā Barkavā tanī pat
dienā notika arī kapusvētki, tad vakarā sadancošana nenotika, bet bija, pašu
rīkotāju vārdiem izsakoties, "laicīgā balle", kurā spēlēja ansamblis
(sintezātors, elektriskā ģitāra) no Jēkabpils.
Svētdiena iesākās ar semināru par tautas muzicēšanu Latvijā, tās problēmām
un attīstības iespējām. Kā jau to varēja gaidīt, seminārs notika šaurā
ieinteresētu ļaužu lokā.
Spēlē barkavieši Aija un Jānis
Pēcpusdienas noslēguma koncertā uzstājās akordeoniste
Aija un vijolnieks Jānis no Barkavas ar melodijām, ko Jānis atcerējās no
savām jaunības dienām. Izklausījās aizkustinoši: tā kā Jānis vijoli
nebija turējis rokās labi sen, tad, lai sevi iedrošinātu un mazliet kompensētu
vijoles šķībumu, viņš melodijas arī dungoja līdzi.
Igauņu ģimenes kapela
Koncertu un svētkus noslēdza Igauņu ģimenes kapela ar meitiņu daudzbalsīgu
dziedāšanu, no
Dzigas
kasetēm pazīstamiem dančiem un brīvu latgalisku
runāšanos ar klausītājiem, kas Barkavas - kādreiz latgaliešu kultūras centra,
bet tagad uz Vidzemi tiecošamies un ar latgaliskuma noliegšanas kompleksu sirgstoša
miestiņa -
apstākļos bija īsti vietā. Skatītāji šo atraisītību novērtēja ar tik lieliem
aplausiem, ka pat nācās spēlēt papildus dziesmu. Tiesa, mazliet pārsteidza
attieksme pret tautastērpiem: Rasmai - nesegta galva, jaunākajām meitenēm -
īsie dejotāju bruncīši.
Kopumā svētki, ja neskaita "galveno varoņu" - veco muzikantu, masveida
neatbraukšanu, bija izdevušies. Koncertos klausītāju bija daudz (protams,
priekš Barkavas mērogiem). Varbūt būtu gribējies redzēt lielāku tautas
mūzikas entuziastu pulku, kas no citām Latvijas vietām būtu sabraukuši
klausīties un mācīties. Vēl noteikti jāatzīmē pašu barkaviešu sabrūvētais alus
strucītis, kas, līdz pat tā "piebeigšanai" svētdienas rītā, priecēja svētku
dalībnieku vēderus un sirdis.
Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2003. gada 13. augustā
Bildes: Ansis Ataols Bērziņš