Lieldienu svinēšana, Rīgā
2003. gada 22. martā
Brīvdabas muzejs - jāsāk šūpoties
Sestdien, 22. martā Rīgā visu dienu notika plaša Lieldienu svinēšana.
Tā sākās ar saules sagaidīšanu Zaķu salā, kuru rīkoja Vides aizsardzības klubs
kopā ar Skandiniekiem. Sanākuši bija kādi trīs-četri desmiti
agri cēlušamies. Saule nelika vilties - jau pie trešās dziesmas tā spoža
un sarkana parādījās virs Maskavas forštates jumtiem.
Brīvdabas muzejā spēlēja raibs igauņu un latviešu dūcenieku pulciņš
Tieši pusdienā tika sākta Lielās dienas godināšana Brīvdabas muzejā. Te bija
sanākuši pulka cilvēku, starp kuriem šur tur varēja manīt arī pa kādam
vēl pagulējušam vai vairs negulējušam saules modinātājam. Pie Lielajiem
vārtiem atnācējus sagaidīja un apdziedāja Skandinieki. Tad visi
svinētāji dziedot devās kopīgā gājienā līdz šūpolēm. Kā jau katru gadu,
svinētāji dzina putnus, šūpojās, apdziedājās, meta olas pār šūpoļu kārti,
cepa pantāgus, gāja rotaļās un dancoja.
Vakara koncerts - dzied Margarita Šakina, piebalso Grodi
Ar lielu autobusu visi tālāksvinētgribētāji tika nogādāti pilsētas centrā,
kur četros pēcpusdienā sākās Lieldienu svinēšana Bastejkalnā un tā apkārtnē.
Še svinētājiem piepulcējās arī ilgāk gulējušie un pa centru slaistošamies.
Svētki tika ieskandināti kalna galā: ar dziesmām, šūpošanos, šautru mešanu,
tad, atstādami spēles un kādu daļu muzikantu un dancotāju, novēlās lejā, un
turpinājās pakājē uz estrādītes: te dziedāja un spēlēja daudzi ansambļi
(Dandari,
Maskačkas spēlmaņi,
Pērlis,
Rija, Skandinieki u.c.).
Jāatzīmē jaukā tradīcija, ko pilsētas gadskārtu svinību galvenā rīkotāja Helmī
Stalte iedibinājusi kopš Ziemassvētkiem: dalībnieki tika varen labi pabaroti.
Vakara koncerts - dzied Bārtas etnogrāfiskais ansamblis
Plkst. 19.00 ļaudis pulcējās uz, kaut arī Lielās dienas programmā iekļautu,
tomēr nomaļus stāvošu pasākumu: Baltikas ieskaņas koncertu
Riti, saulīt, ritēdama, kuru organizēja EKC un vadīja Māra Mellēna.
Ja iepriekšējie pasākumi bija lieldienīgi-bezbēdnīgi skaļi, tad šis
koncerts bija nopietnāks un klusāks. Tanī ar videokadriem, dziesmām un
runām tika pieminēta pirmā Baltika, stādīts priekšā jaunās
Baltikas plakāts, dziedāja Senleja (braši), Skandinieki
(nopietni), Margarita Šakina (grūti jau viņai paliek, diemžēl),
Grodi
(nebijis gadījums - ar bērnu studiju), Bārtas etnogrāfiskais ansamblis (pārsteidza
vilcēju konsekventā jocīgu intervālu ņemšana un turēšana),
Klāni
(ļoti jauks uzvedums, bet latviešu ("čyuļu") auditorijai tik lielā zālē
mazliet par klusu),
Laiksne (spēcīgi),
Taureņi (labi, bet visu to pašu mēs jau redzējām
folkloras gada balvas pasniegšanas pasākumā)
un Pērkonītis (īpaši jauki izklausījās
sasaukšanās starp skatuvi un balkonu). Kopumā koncertā varēja just nedaudz
PEPTisku piegaršu (kaut vai tanī, ka bērnu kopu īpatsvars koncertā bija daudz
lielāks nekā to īpatsvars Baltikas skatēs), bet nekas
slikts tas nav - no Pulkā eimu, pulkā teku taču izaug Baltikas
tālāknesēji.
Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2003. gada 3. aprīlī
Bildes: Ansis Ataols Bērziņš