Koncerts un sadancošana, Jelgavā
2003. gada 18. janvārī

      Ar somu tautas mūzikas kopas Tallari viesošanos Latvijā tika aizsākts mūzikas tradīciju festivāls Rīga music. Jāteic, ka tas nav festivāls šī vārda pierastā izpratnē - visi sabrauc un dod vaļā, vienulaik un vienuviet. Tas ir pasākumu cikls, kura ietvaros katru mēnesi uz Latviju tiks atvests kāds ārzemju ansamblis vai muzikants, kurš uzstāsies Rīgā, sniegs meistarstundas universitātē un brauks uz kādu mazpilsētu viesos pie vietējā ansambļa. Jā, tie ir labi un svētīgi pasākumi, kuri dos iespēju Latvijas folkloristiem (un ne tikai) klātienē iepazīt citu tautu tautas mūzikas izpildītājus. Ņemot vērā to, ka viesos brauks tikai labi un izcili ansambļi, festivāls pat varētu celt Latvijas sabiedrības attieksmi pret tautas mūziku kopumā. Nav gan skaidrs, kāpēc festivālu vajadzēja nosaukt makaronu valodā: "Rīga" - latviski, bet "music" - angliski.
      Šī reportāža ir no Tallaru un Dimzēna kopkoncerta Jelgavā, Kultūras namā Rota, sestdien, 18. janvārī.

Dimzēns

      Pirmie uzstājās saimenieki. Iesākuši ar četru kokļu saspēli, tad nodziedājuši daudzinstrumentālu dziesmu ar koklēm, stabulēm, vijolēm, basi un bungām, kā arī vienu saucamu dziesmu, pārgāja uz dančiem. Beigās tika nosaukta vēl viena dziesma. Saucamās dziesmas skanēja labi, dancošana arī vedās raiti, bet pirmie divi gabali radīja iespaidu, ka spēlēšana tiek rādīta ne tāpēc, ka tā labāk skan, bet tāpēc, lai parādītu savu spēlētmācēšanu vai spēlētmācīšanos (kā nu kuram).
      Kopas vadītāja Velta Leja jau sākumā pateica, ka viņiem šodien uzticēta tāda kā iesildītāju loma. Un tas, ka viņi tā jutās, bija viņu nelaime. Uzstāšanās būtu daudz drošāka, nesasteigtāka un atraisītāka, ja Dimzēns justos pilnvērtīgs viesu partneris, nevis "iesildītājs".

Tallari

      Tallaros ir četri muzikanti. Katrs spēlē vairākas muzīkas, tās tiek ik pa brīžam mainītas. Kopējais muzīku saraksts varētu būt tāds: 2 ermoņikas, 2 vijoles, ērģeles, kontrabase, mandolīna, trīsstīdzis. Ansamblī ir arī viena dziedātāja - smuku, spēcīgu balsi. Viņa iznesa visu dziedāšanu, kaut retumis tai piedziedāja arī citi ansambļa dalībnieki.
      Kopas repertuārs ir ļoti plašs - koncertā tika spēlēti gan jauki, tautiski valsīši, gan modernas autordziesmas, gan kantrī stilā skanošas apdares.

Tallari

      Kā zināms, pie mums Latvijā tikpat kā nav profesionālu tautas mūzikas ansambļu, tāpēc bija patīkami vērot somu izpildījuma profesionalitāti. Tie tiešām ir augsta līmeņa muzikanti - instrumentus viņi spēlē pilnīgi brīvi, ar jaukām improvizācijām. Tādu problēmu kā instrumentu kopā neskanēšana, lažošana spēlējot, vārdu sajaukšana viņiem vispār nebija (vismaz negadījās neko tādu pamanīt). Pie tam viņi spēlēja ilgāk par stundu!
      Protams, ansamblim piemīt zināmas estrādiskuma iezīmes. Piemēram, pieacinātā dziedātāja - grūti iedomāties lauku kapelu, kurai ir atsevišķa dziedātāja. Arī daļa repertuāra ir jaunlaicīga - iraid gabali, kuriem nav nekā kopīga ar tautas mūziku. Tomēr, tā kā kopa spēlēja arī autentiskas kapelas repertuāru, apmierināti palika visi klausītāji - gan pasaules mūzikas, gan tautas mūzikas alkstošie.
      Pēc koncerta raisījās lustīga sadancošana - dancoja un spēlēja gan kaustinenieši, gan jelgavnieki, gan arī prāvā skaitā sabraukušie rīdzenieki. No dančiem pagurušie varēja labi pamieloties pie saimenieku klātā galda.

      Pasākuma dziesmu ieraksti:

• Dimzēns - Aiz kalniem, aiz kalniem
• Tallari - Dziesma no Somijas Austrumiem
• Tallari - Voķaku kāzu deja
• Tallari - Straume (autordziesma)

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2003. gada 1. februārī
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš