Festivāla Baltica'03 ieskaņas sarīkojums Daugavpilī
2002. gada 7. decembrī

      Sestdien, 7. decembrī Baltikas dalībnieku lūkotāji bija nonākuši Daugavpilī.

Dzīsme

      Sākumā kopīgu priekšnesumu - par zemi un zemes kopšanu - sniedza Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras kopas Dzīsme un Dzīsmeite (vad. Lūcija Vaivode). Dziedāja, dancoja un spēlēja gan lieli, gan mazi. Lielais dalībnieku skaits un muzikāli kvalitatīvais izpildījums atstāja ļoti labu iespaidu. Uzstāšanamies piemita izteikti skatuviski elementi, acīmredzot, radušies aiz vadītājas profesionāli-muzikālās folkloras materiāla uztveres.

Nīcgales folkloras kopa

      Nīcgales folkloras kopa (vad. Anita Vaivode) dziedāja par cilvēka mūža ritumu - "divys dīnys myužeņā - vīna loba, ūtra ļauna". Neskatoties uz dažām akadēmiski orientētām apdarēm, priekšnesums bija labs. Gan sievās, gan vīros bija nepārprotami sajūtams liels prieks par kopā būšanu un dziedāšanu.

Rūžeņas

      Nākamā, ar siena laika dziesmām, uzstājās Naujenes folkloras kopa Rūžeņas (vad. Inga Zeile). Ansambļa vadītāja ir apveltīta ar ļoti spēcīgu, skaņu balsi, un ansamblim ar tādu priekšdziedātāju nekā savādāk kā labi skanēt nevar.

Dubnas folkloras kopa

      Dubnas folkloras kopa tikai pirms mēneša bija ieguvusi jaunu vadītāju - Ievu Bitenieci, ventspilnieci pēc izcelsmes. Gan nelielais darbības laiks, gan tāļā vadītājas izcelsme par labu priekšnesuma kvalitātei nenāca. Šur tur pavīdēja tautas dzīvesziņas izpratnes trūkums, piemēram, nopietna dziesma par bāliņa karā vadīšanu tika ilustrēta ar divgadīga bērna sēdināšanu koka zirgā. Tomēr ansamblim perspektīvas ir, jo ir jūtama vēlēšanās mācīties.

Višķu folkloras kopa

      Višķu folkloras kopa (vad. Antonija Stirāne) priekšnesumu iesāka ar lomās izspēlētu latgaliski-patriotisku dzejoli. Caur tā nobeigumu - "Latgola - muna zeme. Taida kai tev, maņ un cytim" tika nonākts pie festivāla tēmas - zeme. Par to arī tika dziedāts - dažādos apsektos: darba, mūža u.tml. Lai arī dziedāšanas manierē brīžam juta ieskanamies arī kora skolu, visā visumā nebija slikti. Ļoti dabiska un jauka izdevās mīklu uzdošana. Vispār, Višķu pagasts vienmēr ir bijis slavens ar savu latgaliskumu, un šoreiz klausītāji varēja par to pārliecināties vēlreiz: pat jauni cilvēki to iznesa godam. Kā pēdējo ansamblis nodziedāja pašsacerētu joku dziesmu par Veroniku.

Svātra

      Koncertu noslēdza nama saimnieki - Daugavpils rajona Kultūras nama folkloras kopa Svātra. To varētu raksturot kā labu, noslīpētu un kvalitatīvi izpildītu postfolkloru. Spēcīgs, daudzbalsīgs dziedājums, labs izpildījums uz koklēm, vijoles, akuča, zobņa, stabulēm un sitamajiem.

      Pasākuma dziesmu ieraksti:

• Dzīsme - Paleidz, puisi, maņ dzīduot
• Dzīsmeite - Zemli zvaigzneite puorguoja
• Nīcgales folkloras kopa - Muoseņ, tovu jauku dzeivi
• Rūžeņas - Tolka, tolka buoleņam
• Dubnas folkloras kopa - Kūkleitis skanieja
• Višķu folkloras kopa - Es redzieju saiminīku
• Svātra - Rudzu druva līlejuos

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2002. gada 14. decembrī
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš