Festivāla Baltica'03 ieskaņas sarīkojums Malnavā
2002. gada 30. novembrī

      Ludzas rajona skate norisa sestdien, 30.novembrī, Melnavas tehnikuma vecajā ēkā. Pasākuma rīkotājas un saimnieces bija tehnikuma skolotājas Janīna un Inta (uzvārdus diemžēl aizmirsu uzprasīt). Janīna vada TDA Malnava un dzied Bozovas etnogrāfiskajā ansamblī, kuru savukārt vada viņas māte Veronika Stafecka. Tāpēc abi šie ansambļi spēlēja saimes lomu - skolēni dancoja un arī citus dancināja, bet sievas iedziedāja katra viesu ansambļa uznākšanu. Viscauri bija jūtama rīkotāju izdoma un rūpes par pasākumu, un tās nebija veltas - pasākums izdevās godam, pat ļoti. Tā nebija vienkārši skate, tie bija svētki - gan dalībniekiem, gan lūkotājiem.

Ilžeņa

      Pirmā dziedāja bērnu folkloras kopa Ilžeņa (vad. Ilga Taukača) - par darbiem no mazāku māsu un brāļu viedokļa. Tās sniegums bija labs - gan dziedājums, gan spēlēšana, gan dancošana, gan arī stāstu stāstīšana.

Mežvidu etnogrāfiskais ansamblis

      Mežvidu etnogrāfiskais ansamblis (vad. Rasma Kulamova) dziedāja talkas un rotāšanas dziesmas, ne ar ko īpaši neizceldamies - tas ir tipisks eksetnogrāfisks ansamblis ar vidēja līmeņa sniegumu.

Zvirgzdenes etnogrāfiskais ansamblis

      Zvirgzdenes etnogrāfiskais ansamblis (vad. Valentīna Ruciņa) dziedāja par liniem un sienu. Diemžēl tikai atsevišķi dalībnieki dziedāja pārliecinoši, ar spēku. Visas dziesmas tika pavadītas no akordeona, lai gan pašmācības ceļā apgūta, tomēr ar izteikti akadēmiskorientētu spēles manieri.

Ilža

      Ciblas folkloras kopa Ilža (vad. Dace Tihovska) uzklausāmi parādīja, ka arī jauni cilvēki spēj dziedāt skaņi. Stiprās, aizrautīgās jauno sievu balsis, kā arī interesantais uzvedums, kamī dziesmas bija iepītas, atstāja visnotaļ labu iespaidu. Un tas, ka Ilža ir arī laba kapela, ir jau sen zināms.

Raipoles etnogrāfiskais ansamblis

      Raipoles etnogrāfiskais ansamblis (vad. Jevgēnija Bogdanova), neskatoties uz to, ka tā sastāvā nesen esošās jaunās sievas vēl nav īsti apguvušas tautas dziedāšanas manieri, bet viena no pusmūža sievām aiz uztraukuma sāka stipri šļūkt uz augšu, atstāja labu, jauku iespaidu. Iespējams, dēļ tās vadītājas nenorietošā, jaukā smaida, kas rada gaišumu gan pašā ansamblī, gan klausītājos.

Blontu etnogrāfiskais ansamblis

      Blontu etnogrāfiskais ansamblis (vad. Ināra Sprudzāne) rādīja linu talku. Tā sastāvā esošās vidēja vecuma sievas vairs nav pilnvērtīgas tradīcijas nesējas. Tāpēc laikam parādās pašu horeogrāfijiņas bērnu dancošanā, vārdu grāmatiņas rokās u.tml.

Pušmucovas etnogrāfiskais ansamblis

      Pušmucovas etnogrāfiskais ansamblis (vad. Ināra Dovgjallo) bija ar savu asumiņu, acu spīdēšanu - gan dziedot, gan spēlējot, gan arī dancojot. Protams, viņi arī vairs nav etnogrāfiskās tradīcijas nesēji, ansamblis šķietas pavirzījies uz vidējās paaudzes vokālā ansambļa un deju kolektīva pusi. Tālab bija arī skatuviski-bezgaumīgas lietas: dzeršana no tukšām alus krūzēm un jocīgas izcelsmes cepures vīriem galvās.

Ņukšu etnogrāfiskais ansamblis

      Ņukšu etnogrāfiskais ansamblis (vad. Ilona Poikāne) rādīja burvīgu priekšnesumu par maizes cepšanu - sākot ar mīklas mīcīšanu un beidzot ar ēšanu. Maizi cepa viena sieviete ar trim bērniem; skaista valoda, mājīga, mīļa saspēle, dabiskās situācijās it kā nevilšus izteikti ticējumi, īsta mīkla un īsts klaips beigās atstāja neizdzēšamu iespaidu. Dziedāšana nebija pārāk spoža, bet tas nebija būtiski.

Bozovas etnogrāfiskais ansamblis

      Bozovas etnogrāfiskais ansamblis (vad. Veronika Stafecka) parādīja īsti autentisku dziedājumu, tanī tik tiešām varēja just ko patiesu un senu. Arī saspēle starp dalībniecēm bija priecējoši dzīva.

Mērdzenes etnogrāfiskais ansamblis

      Mērdzenes etnogrāfiskais ansamblis (vad. Annija Silkāne) dziedāja un stāstīja par sūdu talku jeb "nāvoza tolku", kā tais vietās saka. Savu saukli viņi izteica ar sakāmvārdu: "Nav gryuda bez syuda". Dziedātāji bija dažādi - gan labāki, gan sliktāki. Mazo meiteņu stabulēšana bija pārāk netīra. Tomēr arī šim ansamblim bija ar ko izcelties - Juris Bondars izcili izstāstīja un parādīja stāstu iz dzīves.

Salnavas etnogrāfiskais ansamblis

      Salnavas etnogrāfiskais ansamblis (vad. Elvīra Bleibe) bija izvēlējies zirgu tēmu. Priecēja tas, ka sievas dziedāja skaisti un tautiski. Kas attiecas uz vīriem - labi, ka vispār dziedāja.

      Pasākuma dziesmu ieraksti:

• Ilžeņa - Doncuot guoju ar meitom
• Mežvidu etnogrāfiskais ansamblis - Rūtoj bite, rūtoj saule
• Zvirgzdenes etnogrāfiskais ansamblis - Bej munam bouleņam
• Ilža - Tāvs ar muoti streidējās
• Raipoles etnogrāfiskais ansamblis - Maņ deveni buoleleni
• Blontu etnogrāfiskais ansamblis - Lai bej gryuši, kam bej gryuši
• Pušmucovas etnogrāfiskais ansamblis - Tī bej labi tolkā īt
• Bozovas etnogrāfiskais ansamblis - Lyni, muni gari lyni
• Mērdzenes etnogrāfiskais ansamblis - Aiju, tolkys muomuleņa
• Salnavas etnogrāfiskais ansamblis - Ai, darbeni, ai, darbeni

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2002. gada 8. decembrī
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš