Festivāla Baltica'03 ieskaņas sarīkojums Malnavā
2002. gada 30. novembrī
Ludzas rajona skate norisa sestdien, 30.novembrī, Melnavas tehnikuma vecajā
ēkā. Pasākuma rīkotājas un saimnieces bija tehnikuma skolotājas Janīna un
Inta (uzvārdus diemžēl aizmirsu uzprasīt). Janīna vada TDA Malnava
un dzied Bozovas etnogrāfiskajā ansamblī, kuru savukārt vada viņas māte
Veronika Stafecka. Tāpēc abi šie ansambļi spēlēja saimes lomu - skolēni
dancoja un arī citus dancināja, bet sievas iedziedāja katra viesu ansambļa
uznākšanu. Viscauri bija jūtama rīkotāju izdoma un rūpes par pasākumu, un
tās nebija veltas - pasākums izdevās godam, pat ļoti. Tā nebija vienkārši
skate, tie bija svētki - gan dalībniekiem, gan lūkotājiem.
Ilžeņa
Pirmā dziedāja bērnu folkloras kopa Ilžeņa (vad. Ilga Taukača) - par
darbiem no mazāku māsu un brāļu viedokļa. Tās sniegums bija labs - gan
dziedājums, gan spēlēšana, gan dancošana, gan arī stāstu stāstīšana.
Mežvidu etnogrāfiskais ansamblis
Mežvidu etnogrāfiskais ansamblis (vad. Rasma Kulamova) dziedāja talkas un
rotāšanas dziesmas, ne ar ko īpaši neizceldamies - tas ir tipisks
eksetnogrāfisks ansamblis ar vidēja līmeņa sniegumu.
Zvirgzdenes etnogrāfiskais ansamblis
Zvirgzdenes etnogrāfiskais ansamblis (vad. Valentīna Ruciņa) dziedāja par
liniem un sienu. Diemžēl tikai atsevišķi dalībnieki dziedāja pārliecinoši, ar
spēku. Visas dziesmas tika pavadītas no akordeona, lai gan pašmācības ceļā
apgūta, tomēr ar izteikti akadēmiskorientētu spēles manieri.
Ilža
Ciblas folkloras kopa
Ilža (vad. Dace
Tihovska) uzklausāmi parādīja, ka arī jauni cilvēki spēj dziedāt skaņi.
Stiprās, aizrautīgās jauno sievu balsis, kā arī interesantais uzvedums, kamī
dziesmas bija iepītas, atstāja visnotaļ labu iespaidu. Un tas, ka Ilža
ir arī laba kapela, ir jau sen zināms.
Raipoles etnogrāfiskais ansamblis
Raipoles etnogrāfiskais ansamblis
(vad. Jevgēnija Bogdanova), neskatoties uz to, ka tā sastāvā nesen esošās
jaunās sievas vēl nav īsti apguvušas tautas dziedāšanas manieri, bet viena no
pusmūža sievām aiz uztraukuma sāka stipri šļūkt uz augšu, atstāja labu, jauku
iespaidu. Iespējams, dēļ tās vadītājas nenorietošā, jaukā smaida, kas rada
gaišumu gan pašā ansamblī, gan klausītājos.
Blontu etnogrāfiskais ansamblis
Blontu etnogrāfiskais ansamblis (vad. Ināra Sprudzāne) rādīja linu talku.
Tā sastāvā esošās vidēja vecuma sievas vairs nav pilnvērtīgas tradīcijas
nesējas. Tāpēc laikam parādās pašu horeogrāfijiņas bērnu dancošanā, vārdu
grāmatiņas rokās u.tml.
Pušmucovas etnogrāfiskais ansamblis
Pušmucovas etnogrāfiskais ansamblis (vad. Ināra Dovgjallo) bija ar savu
asumiņu, acu spīdēšanu - gan dziedot, gan spēlējot, gan arī dancojot. Protams,
viņi arī vairs nav etnogrāfiskās tradīcijas nesēji, ansamblis šķietas
pavirzījies uz vidējās paaudzes vokālā ansambļa un deju kolektīva pusi.
Tālab bija arī skatuviski-bezgaumīgas lietas: dzeršana no tukšām alus krūzēm
un jocīgas izcelsmes cepures vīriem galvās.
Ņukšu etnogrāfiskais ansamblis
Ņukšu etnogrāfiskais ansamblis (vad. Ilona Poikāne) rādīja burvīgu
priekšnesumu par maizes cepšanu - sākot ar mīklas mīcīšanu un beidzot ar
ēšanu. Maizi cepa viena sieviete ar trim bērniem; skaista valoda, mājīga, mīļa
saspēle, dabiskās situācijās it kā nevilšus izteikti ticējumi, īsta mīkla un
īsts klaips beigās atstāja neizdzēšamu iespaidu. Dziedāšana nebija pārāk
spoža, bet tas nebija būtiski.
Bozovas etnogrāfiskais ansamblis
Bozovas etnogrāfiskais ansamblis (vad. Veronika Stafecka) parādīja īsti
autentisku dziedājumu, tanī tik tiešām varēja just ko patiesu un senu. Arī
saspēle starp dalībniecēm bija priecējoši dzīva.
Mērdzenes etnogrāfiskais ansamblis
Mērdzenes etnogrāfiskais ansamblis (vad. Annija Silkāne) dziedāja un stāstīja
par sūdu talku jeb "nāvoza tolku", kā tais vietās saka. Savu saukli viņi
izteica ar sakāmvārdu: "Nav gryuda bez syuda". Dziedātāji bija dažādi - gan
labāki, gan sliktāki. Mazo meiteņu stabulēšana bija pārāk netīra. Tomēr arī
šim ansamblim bija ar ko izcelties - Juris Bondars izcili izstāstīja un
parādīja stāstu iz dzīves.
Salnavas etnogrāfiskais ansamblis
Salnavas etnogrāfiskais ansamblis
(vad. Elvīra Bleibe) bija izvēlējies zirgu tēmu. Priecēja tas, ka sievas
dziedāja skaisti un tautiski. Kas attiecas uz vīriem - labi, ka vispār
dziedāja.
Pasākuma dziesmu ieraksti:
Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2002. gada 8. decembrī
Bildes: Ansis Ataols Bērziņš