Grodu 15 gadu svinības
2002. gada 29. novembrī
Piektdien, 29.novembrī, Starptautiskā tautas mūzikas festivāla Dzīvā
mūzika ietvaros, Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē tika svinēti
folkloras kopas Grodi
piecpadsmit gadu svētki.
Grodi
Pirmie, ar saucamām vasaras dziesmām (acīmredzot, tā ir programma, ko kopa
gatavo Baltikai), uzstājās paši gaviļnieki. Dziedāts tika samērā
klusi, vai nu aiz paļaušanās uz lielo mikrofonu skaitu, vai aiz novembra
iesnām un saaukstēšanās. Patīkami, ka katrs no dalībniekiem nosauca pa kādai
dziesmai.
Vīlandes muzikanti
Tā kā jubileja bija iegadījusies starptautiskā festivālā, tad arī tā
ārzemju dalībnieki bija lūgti uzstāties. Pirmie spēlēja igauņu jaunieši no
Vīlandes Tautas mūzikas vidusskolas. Tas nebija saspēlējies ansamblis, un to
varēja just, tomēr katrs pats par sevi bija ļoti labs muzikants: meitene -
dūdu pūtēja, puisis - akuča spēlmanis un meitene - trīsrindu gumžu gumzītāja.
Hurmvomhei
Nākamie bija divi norvēģi - tautas mūzikas duets Hurmvomhei,
pīvolnieks un bundzenieks (viņš sita karavīru bungas, kuras pirms spēlēšanas
tiek noskaņotas, tāpēc izklausās īpaši patīkami). Spēlēja tiešām labi,
saspēlēti, nodemonstrēja arī citus skaņu rīkus - virstoņu stabuli, ganu ragu,
karotes.
Vīdraga
Beidzamā uzstājās latviešu skatītājiem jau labi pazīstamā Vīdraga
no Viļņas. Leišu bija daudz (5 cilvēki), un viņi spēlēja patiesi aizrautīgi
(divas vijoles, dūdas, bandonija, base, arī kokles), tik ļoti, ka beigās
Grodi neizturēja un pievienojās kopspēlei.
Pēc apsveikumu un puķu (vairumā gadījumu - dekoratīvu kāpostu) saņemšanas
(starp sveicējiem īpaši izcēlās Skandinieki - gan ar asprātīgajiem
dziesmas vārdiem, gan ar skaņo skanējumu) un kliņģera ar sarkanvīnu
nobaudīšanas, muzikanti sāka spēlēt dančus un, tā kā bija izteikts vīru
trūkums, arī rotaļas. Īpašs prieks bija vērot, kā saspēlējas muzikanti,
kā tiem skan muzīkas un mirdz acis; vai tiešām Latvijā šādas reizes ir
iespējamas, tikai leišiem, igauņiem un norvēģiem atbraucot?
Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2002. gada 8. decembrī
Bildes: Ansis Ataols Bērziņš