Russian English


folklora.lt
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Pasakumi
Kalendārs
Regulārie
Reportāžas
Mācības

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lt datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lt
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Grodu 15 gadu svinības
2002. gada 29. novembrī

      Piektdien, 29.novembrī, Starptautiskā tautas mūzikas festivāla Dzīvā mūzika ietvaros, Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē tika svinēti folkloras kopas Grodi piecpadsmit gadu svētki.

Fotoattēls
Grodi

      Pirmie, ar saucamām vasaras dziesmām (acīmredzot, tā ir programma, ko kopa gatavo Baltikai), uzstājās paši gaviļnieki. Dziedāts tika samērā klusi, vai nu aiz paļaušanās uz lielo mikrofonu skaitu, vai aiz novembra iesnām un saaukstēšanās. Patīkami, ka katrs no dalībniekiem nosauca pa kādai dziesmai.

Fotoattēls
Vīlandes muzikanti

      Tā kā jubileja bija iegadījusies starptautiskā festivālā, tad arī tā ārzemju dalībnieki bija lūgti uzstāties. Pirmie spēlēja igauņu jaunieši no Vīlandes Tautas mūzikas vidusskolas. Tas nebija saspēlējies ansamblis, un to varēja just, tomēr katrs pats par sevi bija ļoti labs muzikants: meitene - dūdu pūtēja, puisis - akuča spēlmanis un meitene - trīsrindu gumžu gumzītāja.

Fotoattēls
Hurmvomhei

      Nākamie bija divi norvēģi - tautas mūzikas duets Hurmvomhei, pīvolnieks un bundzenieks (viņš sita karavīru bungas, kuras pirms spēlēšanas tiek noskaņotas, tāpēc izklausās īpaši patīkami). Spēlēja tiešām labi, saspēlēti, nodemonstrēja arī citus skaņu rīkus - virstoņu stabuli, ganu ragu, karotes.

Fotoattēls
Vīdraga

      Beidzamā uzstājās latviešu skatītājiem jau labi pazīstamā Vīdraga no Viļņas. Leišu bija daudz (5 cilvēki), un viņi spēlēja patiesi aizrautīgi (divas vijoles, dūdas, bandonija, base, arī kokles), tik ļoti, ka beigās Grodi neizturēja un pievienojās kopspēlei.
      Pēc apsveikumu un puķu (vairumā gadījumu - dekoratīvu kāpostu) saņemšanas (starp sveicējiem īpaši izcēlās Skandinieki - gan ar asprātīgajiem dziesmas vārdiem, gan ar skaņo skanējumu) un kliņģera ar sarkanvīnu nobaudīšanas, muzikanti sāka spēlēt dančus un, tā kā bija izteikts vīru trūkums, arī rotaļas. Īpašs prieks bija vērot, kā saspēlējas muzikanti, kā tiem skan muzīkas un mirdz acis; vai tiešām Latvijā šādas reizes ir iespējamas, tikai leišiem, igauņiem un norvēģiem atbraucot?

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2002. gada 8. decembrī
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš

Atsauksmes

Autortiesības © 1998-2024, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lt

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2018. gada 3. septembrī



"Ļipa kust" - latviešu danču antoloģija! Mācies dancot pats!