Festivāla Baltica'03 ieskaņas sarīkojumi Krāslavā un Dagdā
2002. gada 16. novembrī

      Sestdien, 16.novembrī notika Krāslavas rajona Baltikas skates.

Aleksandrs Maijers ar kolēģi

      Pirmā skate noritēja Krāslavas Kultūras namā un tanī ņēma dalību 6 ansambļi, ja neskaita uzstāšanās ārpus skates, tā teikt, pasākuma mākslinieciskajam noformējumam: koncertu iesāka un nobeidza Aleksandrs Maijers ar eksotisku skaņu rīku mūziku, kā arī koncerta sākumā vienu deju nodejoja deju kopa Jumis.

Rudzutaka

      Pirmā uzstājās folkloras kopa Rudzutaka (vad. Antoņina Ivanova) no Ūdrīšu pagasta. Patīkami bija redzēt kopas sastāvā arī divus vīrus, tomēr dziedāšana, lai arī samērā spēcīga, neiepriecināja: daudzām dziesmām bija piecerētas klāt neatbilstošas otrās balsis un vilkšanas, bet pāris dziedātājas dziedāja izteikti koriskās balsīs. Dziedāts tika par zemi, labību, maizi. Starp dziesmām tika skaitītas tautasdziesmas; tas, jāteic, nav tradicionāls tautasdziesmu izpildīšanas veids.

Ivuška

      Otrā bija tās pašas Antoņinas Ivanovas vadītā Krāslavas Kultūras nama krievu tautas dziesmu kopa Ivuška. Lai arī tā bija tipisks vokālais, nevis folkloras, ansamblis, tomēr izpildījums bija ļoti labs un tērpi skaisti. Dziedātas pārsvarā tika dziesmas par mīlestību.

Strumeņ

      Kā zināms, Krāslavā ir liela poļu kopiena, tāpēc skatē piedalījās arī Krāslavas Kultūras nama poļu tautas dziesmu kopa Strumeņ (vad. Romualds Raginis). Arī tas gan pēc repertuāra, gan pēc dziedāšanas manieres bija vokālais ansamblis, faktiski - vokāli-instrumentālais ansamblis; kapela, starp citu, bija samērā laba: akucis, kontrabase un domra. Klausītājus īpaši aizkustināja dziesma par ilgām pēc dzimtenes.

Rauduveite

      Skaistas Tautas nama folkloras kopai Rauduveite (vad. Marija Gasperoviča) bija garš, bet jauks un daudzpusīgs priekšnesums. To iesāka sievas un lielākas meitas, dziedot dziesmu Laimes mātei. Tad tika pāriets uz maizes tēmu. Vēlāk iesaistījās bērni, kas parādīja vairākas rotaļas. Pa starpām tik uzdotas mīklas, stāstītas teikas un stāsti iz dzīves.

Zvoņņica

      Nākamā bija Šķeltavas Kultūras nama krievu tautas dziesmu kopa Zvoņņica (vad. Jeļena Afanasjeva). Sastāvs - jaunas sievietes; repertuārs - kopnacionāls. Viss bija labi, bet skaidrs, ka tas ir tas pašdarbības slānis, ko Padomju Savienībā sauca par folkloru, bet kas tomēr ir ļoti tāls no etnogrāfiskās tradīcijas.

Izvoltīši

      Pēdējā uzstājās Izvaltas Tautas nama folkloras kopa Izvoltīši (vad. Līga Gribule). Dziesmas pārsvarā bija par zemes kopšanu, maizi, siena pļauju. Dziedāja un gāja rotaļās gan lieli, gan mazi, pavadījumam tika spēlēts akucis un pīvole. Priekšnesums, lai arī ne tik pārliecinošs kā Rauduveitei, tomēr bija jauks un patīkams.

      Vakarpusē notika otra skate - Dagdas Kultūras namā. Uz Dagdu bija atbraukuši trīs kolektīvi. Ja Krāslavas klubā bija padomiski-provinciāla gaisotne, tad te tā bija latgaliski gaiša.

Olūteni

      Pirmā uzstājās Astašovas folkloras kopa Olūteni. Šīs kopas priekšnesums (par pļavām, laukiem, sienu, Jāņiem u.tml.) bija ļoti iespaidīgs. Pirmkārt jau kā vienots veselums, ar interesantiem vadītājas Intas Viļumas komentāriem starp dziesmām, otrkārt arī ar spēcīgo dziesmu izpildījumu (7 sievas un 3 meitas), treškārt ar vienkāršajiem, bet gaumīgajiem tērpiem, kā arī "skatuves inventāru" - koka grābekļiem, "rošola" kanniņu u.tml.

Akmineica

      Bukmuižas etnogrāfiskajā ansamblī Akmineica (vad. Nils Dārznieks) pārstāvēti bija gan vīri, gan sievas, gan puiši, gan meitas; nebija slikti, tomēr tik lielam baram varēja skanēt arī spēcīgāk. Uzstāšanās tika veidota kā teatralizēts priekšnesums: starp dziesmām notika sarunas, no kurām izrietēja nākamā dziesma. Dziedātas tika talkas dziesmas, alus dziesmas, apdziedāšanās dziesmas (nezin kāpēc no saujās iežmiegtiem špikerīšiem).

Aulejas sievas

      Trešais un pēdējais bija etnogrāfiskais ansamblis Aulejas sievas (vad. Sandra Vaišle). Tika dziedātas pavasara dziesmas no Aulejas. Tā spēka, kuru parasti var sajust etnogrāfisko ansambļu dziedājumā, šoreiz nebija. Tas, droši vien, tādēļ ka 1996. gadā ansambļa sastāvs tika gandrīz pilnībā nomainīts ar jaunākām sievām (vai tik oficiālā versija par sievu pagurumu nav tikai aizsegs, aiz kura stāv kāds strīdus?). Šāda paaudžu nomaiņas shēma (pretstatā dabiskajai - jaunas dalībnieces pievienojas un vecās atbirst pa vienai), faktiski, iznīcina ansambļa etnogrāfiskumu. Īpaši briesmīgi izklausījās otrā balss - kaut ko tik netīru (bet skaļu) sen nebija nācies dzirdēt.

      Pasākuma dziesmu ieraksti:

• Rudzutaka - Dzīdi skani, ceiruleiti
• Čāóųźą - Īé, äą ņū, źąėčķóųźą
• Strumeņ -
• Rauduveite - Rudzu dryva vilni mete
• Ēāīķķčöą - Ļīéäó-ėü äą, āūäó-ėü ˙ äą
• Izvoltīši - Pateik manim tys kaļneņši
• Olūteni - Pavasari iudiņs taki
• Akmineica - As beja lela dorba meita
• Aulejas sievas - Leli meži, plotys lopys

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2002. gada 18. novembrī
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš