Festivāla Baltica'03 ieskaņas sarīkojums Riebiņos
2002. gada 3. novembrī

      Šā gada 3.novembrī Starptautiskā folkloras festivāla Baltica-2003 rīkotāji un režisori viesojās Preiļu rajona Riebiņos, lai, kā paši to dēvē - nolūkotu festivālam dalībniekus.
      Skatē piedalījās desmit kolektīvi:
1. Preiļu rajona Turku pagasta folkloras kopa, vadītāja Daiga Pūcīte
2. Preiļu rajona Preiļu pagasta folkloras kopa Leiči, vadītājs Romualds Kairāns
3. Līvānu folkloras kopa Ceiruleits, vadītāja Anna Kārkle
4. Preiļu rajona Galēnu pagasta folkloras kopa Vydsmuiža, vadītāja Anna Kupre
5. Preiļu rajona Saunas pagasta etnogrāfiskais ansamblis Naktineica, vadītājs Jānis Teilāns
6. Preiļu rajona Rožkalnu pagasta folkloras kopa Vecvārkava, vadītājs Bonifacijs Lazdāns
7. Preiļu rajona Riebiņu pagasta folkloras kopa Jumaleņa, vadītājs Jānis Teilāns
8. Preiļu rajona Riebiņu pagasta folkloras kopa Madarenis, vadītāja Regīna Rivča
9. Preiļu rajona Aglonas pagasta folkloras kopa Olūteņš, vadītāja Helēna Švābe
10. Daugavpils rajona Kalupes pagasta folkloras kopa Dzeipurs, vadītājs Andrejs Vingris
      Nolūkotāji atzina, ka šajā reizē Preiļu rajona kolektīvi pamatoti pelnījuši saņemt uzslavu. Kā jau Latgalē, viss notika latgaļu mēlē, pie kam apvidum raksturīgajā dialektā. Priekšnesumos staroja latgaliešu vitalitāte un sirsnība, ko, zināmā mērā, var uzskatīt par novadam raksturīgu savpatīgu tradīciju. Tomēr, kā zināms, žūrijas interese bija arī citas kvalitātes. Patīkams bija visu pārsteigums, jo Preiļu rajona folkloras kustība tika ieraudzīta jaunā gaismā. Domājams - tas pateicoties gan pašu ieinteresētībai, gan tālākizglītībai, ko kolektīvu vadītājiem organizē Preiļu rajona galvenā valsts inspektore Elvīra Brovacka un folkloras kopas Ceiruleits vadītāja Anna Kārkle.
      Ar jaunu spēku un tradicionālu pievilcību sevi parādīja Saunas etnogrāfiskais ansamblis Naktineica un Riebiņu folkloras kopa Jumaleņa. Vairāki kolektīvi programmu veidoja par tēmu Talka. Tad nu gara acīm varējām iedomāties sevi klāt esam gan siena, gan linu talkās, kas piepildītas ar tām raksturīgo skaņu ainavu. Kā nozīmīgs fakts minams tas, ka Preiļu rajonā kopumā tiek domāts par tradicionālās dziedāšanas stila ievērošanu. Lielākoties visos kolektīvos bija jūtams balss potenciāls. Līdzās vecāka gadagājuma dziedātājām līdzi turējās arī jaunākās paaudzes dziedātājas. Dažām no tām nākotnē var novēlēt teicējas godu. Protams, lai visi Preiļu novada dziedātāji sasniegtu viskrāšņāko pilnskanību, vēl jāuzkrāj teicēju pieredze un pašiem daudz jādzied. Arī tautas tērpu speciāliste Ilze Ziņģīte atzinīgi novērtēja dalībnieku kopskatu, jo tas nepārprotami liecināja par piederību Dienvidlatgalei. Atsevišķām grupām jānomaina vai jāpapildina atsevišķu tautas tērpu detaļas - priekšauti, saktas, galvassegas u.tml. Bet tas jau tikai laika jautājums.
      Festivāla norises ir plānotas arī Preiļu rajonā. Tas nozīmē - jāgatavojas kārtīgai talkai!

      Raksts: Signe Pujāte, 2002. gada 8. novembrī