Ģīga

      Vienstīdzis jeb manihorka (monohords) radīts Zviedrijā 1829. gadā garīgās mūzikas atskaņošanai. Iespējams, caur luterāņu baznīcas skolām, tas nonācis arī pie latviešu zemniekiem un tie to sākuši izmantot, izgatavot un arī pilnveidot (ir taisītas tādas pat muzīkas, bet ar divi stīgām - divstīdži).
    Par ģīgām saukti dažādi instrumenti, tāpēc iespējams, šī nosaukuma piesaistīšana tieši vien(div)stīdžiem nav īsti korekta, bet tā nu tas mūsu folkloristu aprindās ir iegājies.

Vienstīdzis

    Ģīgas sastāv no garena, no dēlīšiem sanaglota vai salīmēta, taisnstūrveidīga korpusa. Tā virspusē izgriezti skaņas caurumi un piestiprināta kāpņveidīga līste (grifs), pār kuru pārvilkta viena (divas) stīga.
    Ģīgu spēlē ar zirga astru vai vijoles lociņu. Piespiežot stīgu pie grifa, maina skaņas augstumu.