Ermoņikas
Lai arī ermoņikas (garmoška, gumžas, gumžiņas, harmonikas) ir pneimatiska taustiņu muzīka un netiek pūstas ar cilvēka
muti, tās tomēr tiek pieskaitītas pie pūšamajām muzīkām jeb aerofoniem. "Pūtiens"
jeb gaisa plūsma rodas spēlētājam izplešot un saspiežot gaisa rezervuāru jeb
plēšas, kā rezultātā tiek iesvārstītas metāla mēlītes un rodas skaņa. Parasti
ermoņikām labajā pusē ir pogu vai taustiņu klaviatūra melodijas spēlei,
kreisajā - pogu vai taustiņu klaviatūra basu un akordu atskaņošanai.
Ermoņikas radušās XIX gs. sākumā Vācijā un ļoti ātri izplatījušās pa visu
Eiropu. Latvijā tās izplatījās XIX gs. otrajā pusē.
Divrindu ieviņa, XX gs. sākums
Trīsrindu ieviņa, XX gs. 20-tie gadi
Sākumā izplatījušās vienrindas vācu ermoņikas, pēc kuru parauga XX gs. sākumā
A. Ieviņš izveidoja savas sistēmas divrindu un trīsrindu ermoņikas. Tās bija
ļoti populāras gandrīz visā Latvijā (izņemot Latgali), tāpēc šāda tipa ermoņikas
Latvijā vēl šobaltdien sauc par ieviņām.
Pēterburģene, XIX gs. beigas, atjaunota XX gs. otrajā pusē
Pēterburģene, XX gs. sākums
Latgalē, savukārt, jau kopš XIX gs. beigām ļoti izplatītas bija Krievijā
radušamies Pēterburgas ermoņikas. No ieviņām tās atšķīrās ar to, ka abās
pusēs pogu vietā tām bija taustiņi, kā arī kreisajā pusē bija ne tikai mažora,
bet arī minora akordi.
Gan ieviņām, gan pēterburģenēm, stumjot un velkot viena tā pati poga (taustiņš)
rada atšķirīgu skaņu. Tas ļauj ietaupīt pogas (taustiņus) - uz mazāka skaita
iegūt vairāk skaņas, kā arī ērtāk spēlēt atsevišķas, pārsvarā vienkāršas,
melodijas. Tomēr sarežģītākas melodijas uz tādām ermoņikām nav iespējams izspēlēt
vispār, tāpēc tika radītas ermoņikas, kurām pogas gan velkot, gan stumjot, skanēja
vienādi.
Hromka, XX gs. 60-tie gadi
Hromka radusies Krievijā XIX gs. beigās. Kļuva ļoti populāra visas Padomju
Savienības teritorijā, jo PSRS rūpnīcās ražoja tikai hromkas, bajānus un
akordeonus. Par hromku tā iesaukta, jo tās mēlītes tiekot hromētas.
Lai arī hromkas pogas rada vienādu skaņu abos virzienos, tā tomēr, tāpat kā
ieviņa un pēterburģene, ir diatoniska muzīka - uz tās var spēlēt tikai vienā
(izmantojot papildtausiņus - vēl vienā) tonalitātē. Tāpēc, lai, atšķirībā
no diatoniskām ermoņikām, būtu iespējams
nospēlēt jebkuru skaņdarbu jebkurā tonalitātē, tika radītas hromatiskas
ermoņikas - bajāns un akordeons.
Bajāns, XX gs. sākums
Bajāns, XX gs. 50-tie gadi
Bajāns (nosaukums radies no leģendārā senkrievu dziesminieka Bajana vārda)
radīts Krievijā XIX gs. beigās. Tam ir hromatiska pogu klaviatūra labajā pusē,
basu un akordu klaviatūra - kreisajā. Latvijā izplatījies XX gs. pirmajā pusē.
Akordeons, XX gs. 70-tie gadi
Akordeons radīts Vācijā XIX gs. beigās, Latvijā izplatījies XX gs. pirmajā
pusē. Akordeonam ir hromatiska taustiņu klaviatūra labajā pusē,
basu un akordu klaviatūra (tāda pati kā bajānam) - kreisajā.
