Bungas

      Cik var spriest, bungas (bunga, bubyns, baubens, paupenes) ir vietējās izcelsmes muzīka, kaut arī arheoloģiskas liecības par to nav atrastas. Kaut kādas bungas vienmēr ir lietotas. Cita lieta, ka patlaban Latvijā izmantotie bungu veidi ir ir ienākoši no Rietumeiropas - katla bungas XI-XIII gs., bet cilindriskās - ap XV gs. Rakstu avotos Latvijā bungas minētas kopš XVI gs.

Abpusējas cilindriskas celma bungas

    Cilindriskās bungas veido no izdobta celma vai cilindriski sastiprinātām koka līstītēm, vienā vai abos galos nostiprinot ādu ar virves vai skrūvju palīdzību.

Katla bungas

    Katla bungas darinātas no vara katla, kam pāri nostiepta āda un apakšā pieliktas peciņas. Brīvdabas muzejā glabājas XVII gs. izgatavotas katla bungas.
    Gan cilindriskās, gan katla bungas ir tā sauktās membrānu veida bungas - to konstrukcijā tiek izmantota ādas membrāna. Rakstiskos avotos minēts, ka Latvijā spēlētas arī gonga veida bungas - pie statņa piestiprināta nedaudz izliekta metāla plāksne, tomēr to paraugi nav saglabājušies.