Rikavas ciema etnogrāfiskais ansamblis
Rikava

Uzvedums Večerinka, Rikavā, 1998.g. maijā

      Dibināts: 1954. gada rudenī
      Atrodas: Rikavā, Rēzeknes raj., Latgalē
      Vadītāja: Janīna Mičule
      Dalībnieku skaits: 21, no tiem pēc vecuma:
          jaunāki par 14 gadiem: 3
          no 14 līdz 24 gadiem: 1
          no 25 līdz 44 gadiem: 9
          no 45 līdz 64 gadiem: 1
          vecāki par 64 gadiem: 7
      un pēc dzimuma:
          vīriešu: 6
          sieviešu: 15
      Darbības veidi: dzied, spēlē, danco, iet rotaļās
      Muzīkas: cītars, akordeons, vijole, bungas.

Simbolika: Emblēma ieausta ansambļa karogā (gobelēns).     Varens ozols ar spēcīgām lapām simbolizē gan tautas dziesmas stabilitāti, gan ansambļa 33 darbības gadus (gatavots festivālam Baltica-88). Ozols ir visizturīgākais koks. Dažādas politiskās vētras ir gājušas pāri mūsu tautai, bet tās nav spējušas iznīcināt seno latviešu kultūru. Krītošās zīles simbolizē dzīvības, t.i., nacionālās kultūras pastāvēšanu un ansambļa darbības turpinājumu. Ozola zaros uzraksts "Rikava", lejā, uz ozola saknēm - "1955".     Ineses Dundures skice, Lindas Dombrovskas gobelēns.

      Apraksts: 1954. godā Zynōtņu Akademijis vadeibā Latgolā beja plaša folklorys vōkšona. Ekspedicejā pīzadalieja folklorys zynōtnīks J.Rozenbergs, muzykys i deju specialisti V.Sams i H.Sūna. Ekspedīcejis laikā jī pīrakstēja daudz etnisku, leidz šam nadzierdātu meļdeņu, dzīšmu, pīm. Mōte dieļeņu auklēja, Gaismeņa ausa,sauleite lēce, Nikod saule nav tik spūdra i c. Cīši bogots dzīšmu pyurs beja Fr.Pekelei, Br.Kozokupčai, St.Kupcānei, Br.Lozdai, E.Putniņai. J.Rozenbergs īteice sīvom apsavīnōtīs ansamblī, kas paleidzātu saglobōt i tōļōk izplateit sovu nūvoda folkloru. Darbeigajai kluba vadeitōjoi Tekļai Ikauneicai izadevēs kūpā sadzīdošonoi pīrunōt 8 sīvys. Tys beja 1954.goda rudinī. Itū godu mes skaitom par ansambļa dzimšonys godu.
    19.gs. muižnīks Riks izcēe muižu i bazneicu. Vītejī īdzeivōtōji itū vītu sōka saukt par Rikovu. Tagad te ar Rikovys nūsaukumu ir pogosts, škola, posts, bazneica, kulturys noms, sādža. I mes sovu ansambļi nūsaucem Rikava.
    Pyrmejūs godūs mēs vōcam i dzīdojom dzīsmes: kōzu, dorba, sadzeivis, apdzīdošonos i daudzys cytys. 1958.godā Reigā nūtyka Latgolys kultūrys nedeļa, kurā pīzadaliejās myusu dzīdōtōjs i kūkleitōjs Ontons Lozda. Vysu nedeļu nūtyka koncerti dažaidōs vītōs. Nūslāguma koncerts beja ZA augstceltnē. Tū gatavoja Marga Tetere, apvīnojūt vysus kolektivus (Rikava, Preiļi, Kōrsova, Izvolta, Viļāni, Varakļoni) i veidojūt uzvadumu Vakareišona. Jau Reigā rodos dūma, ka tū, kas pīdar tautai, tū tautai pošai arī josagloboj. Itkai pyrmū reizi pamanējam, ka bez tautys dzīsmys ir smukys paražys i ticiejumi, ir rūtaļis i meiklis. Koč i Padūmju ideologeja vērsēs pret latvīšu tautys gora montōjumu i murkavōja īvīst jaunys sovys dzeivis tradīcejis, mes bejom apņiemeibys pylni saglobōt tautys tradīcejis. Ansambļa vadeitōjis Tekļis Teicānis vadeibā rodōs uzvadumi Aizdzereibas, Vaiņuka veišona, Senōs kōzys Latgalē, Krystobys, Latgalis vosora i c. Myusu uzvadumi, kas beja 1-2,5 stuņdis gari, Breivdabys muzejā pulcynōja tyukstūšu skateitōju. Vēl myusim beja eisōki uzvadumi: Pyrmō gonu dīna, Pīguļa, Rudzu pļauja, Apkiuleibys, Ķekatys, Aizgaviens, Sastdinis vokorā i c.
    Sovu "rūkrokstu" ceņšomēs saglobōt vysus 44 godus, jo myusu mierķis ir saglobōt latvīšu tautys tradīcejis, ticiejumus , nūstōstus.

Uzvadums Latgolas vosora, Viļānos, 1976. gadā

      Dziesmas paraugs: Mōte dieleņu auklēja (1998.g.)
Viens pantiņš AU formātā (337 Kb)
Visa dziesma MP3 formātā (558 Kb)

      Adrese: Ilmārs Šilincovs, 4-2, Jaunviļāni, p/n Viļāni, Rēzeknes raj., LV-4650, Latvija
      Tālrunis: 46-63354

      Ziņas sniegtas: 1998. gada 26. augustā