Folkloras kopa
Patmalnieki

      Dibināta: 1992. gadā
      Atrodas: Rīgā
      Vadītājs: Aivars Zariņš
      Dalībnieku skaits: 4, no tiem pēc vecuma:
          no 14 līdz 24 gadiem: 1
          no 25 līdz 44 gadiem: 3
      un pēc dzimuma:
          vīriešu: 2
          sieviešu: 2
      Darbības veidi: dzied, spēlē, danco, iet rotaļās
      Muzīkas: kokles, stabule, blokflauta, vijole, perkusijas.

Simbolika:     Patmalnieku zīme.

      Apraksts: Grupā ir 4 dalībnieki; visi dzied, dejo un spēlē. Darbojamies Rīgas Latviešu biedrībā apmēram 6 gadus, kopš RLB nama atjaunošanas. Regulāri piedalamies pilsētas un RLB rīkotajos pasākumos, kā arī folkloras festivālos Baltica un Pulkā eimu, pulkā teku. Pērnvasar piedalījāmies Friburgas folkloras festivālā (Šveicē) un Baltic Arts festivālā Londonā (Anglijā).
    Izpildām latviešu tradicionālās tautas dziesmas, dejas un instrumentālos skaņdarbus. Repertuārā ietilpst gadskārtu ieražu, godu, mitoloģiskās, dažādu darbu (ganu, zvejnieku, arāju, u.c.) dziesmas no dažādiem Latvijas novadiem. Lielākā daļa repertuāra ir jautrs un dzīvespriecīgs, mazāk ir skumjas un apcerīgas dziesmas. Ir dziesmas, kurām piespēlē mūzikas instrumentus, bet daudz ir arī tīri vokālas (gan daudzbalsīgas, gan vienbalsīgas) dziesmas.
    Mēdzam uzstāties katrs sava novada goda tērpā. Pēc savas būtības esam pilsētas folkloras kopa, kas, atšķirībā no lauku kopām, ir atvērtākas dažādām ietekmēm no ārpuses, neturamies vairs tik cieši pie etnogrāfiskās tradīcijas. Tā, piemēram, reizēm uzstājamies arī bez goda tērpa, parastās drēbēs, kas tikai pieskaņotas mūsu izteiksmes veidam. Arī aranžējumi un horeogrāfijas reizēm ir vairāk pielāgotas skatuvei (tiesa, saglabājot etnogrāfisko pamatu).
    Mēs savu vārdu atradām pēc apmēram 2 gadu ilgas kopdarbības. Līdz tam mūs sauca par RLB folkloras kopu. Vajadzība pēc sava īpaša vārda jau sen bija nobriedusi, bet nekas piemērots nenāca prātā. Tā reiz, ceļojot pa Latgali pēc viesošanās pie arheoastrologa Edmunda Tukiša Andrupenē, ejam pa smilšaino nomales lielceļu karstā pusdienas saulē un spriežam, ka ir pēdējais laiks atrast nosaukumu mūsu folkloras kopai. Pašlaik jau tuvojamies kādai apdzīvotai vietai, parādās māja un autobusa pietura. Uz plaksnītes ir rakstīts: "Patmalnieki". Tas bija tik zīmīgi, ka nospriedām: "Tas būs mūsu nosaukums!".
    Vārds "patmalas", kā vēsta K.Karuļa Latviešu etimoloģijas vārdnīca, izveidojies vēja un ūdens dzirnavu apzīmēšanai pretstatā rokas dzirnavām. 17. gs. sauktas arī "patmalis" (Dicionarium Polono-Latino-Lottavicum. Vilnae, 1683.). G.F.Stenders norāda, ka patmalas ir augšzemnieku vārds, bet 19. gs. tas minēts arī K.Valdemāra vārdnīcās. Attiecīgi, patmalnieki ir dzirnavu jeb patmalu iemītnieki (darbinieki), tātad dzirnavnieki. Tas ir atbilstoši izpratnei par mūsu darbības jēgu: tautas kultūras vērtību (vērtuma jeb folkloras) "pārmalšana" jeb iedzīvināšana mūsdienās, saglabājot seno tradīciju.

      Adrese: Aivars Zariņš, Saules 40-11, Madona, LV-4801, Latvija
      Tālrunis: 48-22482
      E-pasts: azarins_N@N_lanet.lv

      Ziņas sniegtas: 1998. gada 27. augustā