Russian English


folklora.lt
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Kopas
Pēc alfabēta
Latvijas kartē
Pēc pazīmēm

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lt datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lt
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Astašovas folkloras kopa
Olūteņi


Fotoattēls (36Kb)
Dzīsme cylwāka dzeiwis garumā filmēšana, 1997.g. 2.augustā

      Dibināta: 1996. gada 25. decembris
      Atrodas: Astašovā, Andrupenes pag., Krāslavas raj., Latgalē
      Vadītāja: Inta Viļuma
      Dalībnieku skaits: 8, no tiem pēc vecuma:
          jaunāki par 14 gadiem: 3
          no 14 līdz 24 gadiem: 1
          no 25 līdz 44 gadiem: 4
      un pēc dzimuma:
          vīriešu: 0
          sieviešu: 8
      Darbības veidi: dzied, spēlē, iet rotaļās
      Muzīkas: akordeons, rokas bungas, drēbju vāle.

      Apraksts: Moza byudama, dzeiwōdama Rāziknis raj. Mōkuņkolna pogostā, nawarieju wīn nūzaklausiet, kai dzīd muna mama ar sowom mōsom. Wālōk tymā pusī nūzadybynowa sowa folklorys kūpa, kura tagad jau wairōk napastōw, jō daudzis dzīdōtōjis ir aizgōjušis aizsaulē woi aizbraukušis nu tōs pusis. Jou tūlaik, moza byudama, as rakstieju nu jom dzīsmis i, kod beja izdeweiba, gōju iz mieginōjumim.
    Kod apzaprecieju, as atgōju dzeiwōt iz Krōslowys rajona, Ondrupinis pogosta Astašowys cīmu, kur sōku mekļāt sowys īceris - nūdybynōt folklorys kūpu, īstenōjumu. I tai 1996.goda 25.decembrī mes trejatā izgōjom skateitōju prīkšā. Tūlaik wiāļ myusim nabeja nūsaukuma, tys rodōs drusku wālōk - 1997.goda 15.martā. Myusim pīzawīnō cytys dzīdōtōjis, kurys iz Astašowu beja atgōjušis nu dažaidom pusem. Tai mozi olūteņi satecēja wīnā straumē. Kai zynoms, wysteirōkīs iwdiņs ir olūtā, jō jis iztak nu zemis dzeiļom, tai arī latwīšu tautys dwiesele ir folklōra, kura ir dzidra, kai olūta iwdiņs, kurā radzīs na wīn tautys prīki, a wiāļ i bādys. Izrītūt nu wysa itō, rodōs myusu kūpys nūsaukums - Olūteņi.
    Tai mes sōkom dzīdōt dažādūs pasōkumūs myusu Astašowys kultūrys nomā (pīm. Zīmasswātkūs, Leldīņās, Motis dīnā, Ļeigū wokorā, Bierneibys swātkūs, Mikeļūs i c.). Dzīdom Ondrupinī (Zīmysswātkūs, Zemnīku ballī, Pēterdīnā i c.). Piec Dagdys pilsātys dūmy aicynōjuma dzīdom Jōņu dīnys tierga laikā i nu jou diwus godus dzīdom Dagdys pilsātys swātkūs - Annys dīnā. Pawadiejom iz dzīsmu swātkim myusu deju kolektiwus.
    Pasōkumu laikā mes na wīn dzīdim, bet ari runojam pošsacarātus gobolus nu dzeiwis, rōdom dažaidys lugys, ajom rūtaļās. Dzīžom na wīn folklorys, bet arī pošsacarātys dzīsmis, akordeona, rūkys bungu i drābu wōlis pawadiejumā.
    1997.godā filmiejomīs teatralizetā telewīzejis folkloras uzwadumā Dzīsme cylwāka dzeiwis garumā.

Fotoattēls (30Kb)
Pirmajā pastāvēšanas gadā.

      Adrese: Inta Viļuma, Zaļozoli, Astašova, p/n Jaunokra, Krāslavas raj., LV-5684, Latvija
      Tālrunis: 56-59239

      Ziņas sniegtas: 1998. gada 25. augustā


Autortiesības © 1998-2024, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lt

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2018. gada 3. septembrī



Dodies uz dančiem!