Saunas pagasta etnogrāfiskais ansamblis
Naktineica
Festivālā Baltica-94 Rīgā, Brīvdabas muzejā
Dibināts: 1953. gada aprīlī
Atrodas: Priekuļos, Saunas pag., Preiļu raj., Latgalē
Vadītājs: Jānis Teilāns
Dalībnieku skaits: 21, no tiem pēc vecuma:
jaunāki par 14 gadiem: 4
no 14 līdz 24 gadiem: 5
no 25 līdz 44 gadiem: 1
no 45 līdz 64 gadiem: 5
vecāki par 64 gadiem: 6
un pēc dzimuma:
vīriešu: 6
sieviešu: 15
Darbības veidi: dzied, spēlē, danco, iet rotaļās
Muzīkas:
ermoņikas,
cītara,
vijole,
eglītes.
Apraksts: Ansamblis radīs 1953.godā, pyrmais vadeitōjs Aleksandrs Vasiļevskis.
Pyrmō lelokō izarōdeišona nūteik 1954.g. Dzīsmu svātkūs Preiļūs, kur ir īsaradīs arī
konservatorijas students Pauls Kvelde, kuram šei tikšonōs ir liktineiga, jo pēc
tam daudz reižu ir braukts uz Preiļu pusi un pīraksteits daudz dzīsmu, jo tōs
ir pamats diplomdorba aizstoviešonai.
1955.g. dzīžam Reigā, Operas un baleta teātrī, Zynōtņu akademijas Etnogrāfijas
un folkloras institūta reikōtajā pasōkumā Viļānūs. Maskavā, Tautys saimnīceibys
sasnīgumu izstōdē nūteik latvīšu kultūras dekāde, kur dzīžam ari mes. Uzvaduma
režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis, konsultants Pauls Kvelde, koncertus voda
Dagmāra Šūmahere, bet piedējū - nūslāguma koncertu - Vija Artmane.
1958.g. asam Reigā - Latgales kultūras nedeļas koncertūs, kurus veidoj Arnolds Burovs,
Marga Tetere, Marģers Zariņš, Juris Pabērzs, Antons Stankevičs. Reigas kinofotofonodokumentu
arhīvā nu šim godim palīk daudz dzīsmu īrokstu, kuri skan radio leidz pat 80-jim
godim, kod ar tūreizejōs Preiļu rajona kultūras nūdaļas vadeitōjas Monikas Livdānes
gōdeibu un aktīvu leidzdorbōšonūs Preiļu pusē atdzymst vysā krōšņumā un daudzveideibā
tautys mōksla, tai skaitā arī tautys dzīsmu dzīdošona.
1966.g. ansambli sōk vadeit Jānis Teilāns un dora tū vēl šudiņ.
1978.g. ansamblis nūsvin sovu 25 godu jubileju, tai par gūdu nūvadneica Milda
Losberga uzroksta dzejūli-veļtejumu Saunas ciema sievām.
Ir dzīdōts daudzūs pasōkumūs Reigā, vysā Latvejā, vysvairōk jau pošā Latgalē.
Daži uzvadumi īraksteiti Latvejas televīzijā, asam bejuši vysūs Latvejā
nūtykušajūs Starptautisko folkloras festivāla Baltica pasōkumūs, Mōkslas
dīnōs Reigā un Lielvārdē, Jāņa Ivanova dīnu koncertūs Preiļu pusē. Asam
īmyužynōtys Antona Kūkoja un Rodrigo Rikarda filmā Rūtoj saule, rūtoj bite.
1984.g. "pa klusū" Jasmuižas muzejā teikamīs ar Liliju Zobens no Anglijas un
četras stundas dzīžam vysu, kū mōkam. Šōs dzīsmys viļōk skaniejušys Londonas
radio. Bīži dzīžam Dainu kolnā Turaidā.
Vīna nū ansambļa īsōciejom - Anna Kaža, izveidoj Neicenieku ģimenes ansambli,
ar kuru 1987.g. dzīd Maskavā 2. Vyssavīneibys tautys mōkslys festivālā. Asam
bejuši vysūs etnogrāfiskūs un folkloras ansambļu salidojumūs Latvejā. 1989.g.
braucam uz Ukrainu, uz Ostrogas piļsātu, kur nūteik Vyssavīneibys tautys mōkslys
svātki. Ar pošu šyutu Latvejas korūgu un Andri Kapustu kō golvonū runas veiru.
Pošlaik ansambļa repertuārā ap 200 dzīsmu, rūtaļu, rūtaļdeju. Tos vysys
dzīdotys tuvōkajā apkōrtnē un saglobōtys nu paaudzis uz paaudzi. Vysvairōk
sadzeives dzīsmu - par kōzom, kai ari par tolkom, dorbu dobu, karaveiru un rūtaļu
dzīsmys.
Nu īsōkuma ansambli sauce vītejō Ždanova kolhoza vōrdā, tod par Saunas pagasta
ansambli. Nūsprīdem, ka vajag izdūmot ansambļam skaistu vōrdu. Mums lykōs,
vysšmukōkais beus Naktineica. Tū izdūmōja ansambļa dzīdotōjs Aivars Vanags.
Par naktineicom pi mums sauc rudzupučis, mums ir ari vyllainis skaistā naktineicu
krōsā.
Šūgod nūsvinejom ansambļa 45 godu jubileju, bet ar kotru godu palīkam jaunoki,
jo daudzi Priekuļu pamatskūlas bārni īt pi mums padzīdot. Vairoki dzīdotoji nōk
na tik pa vīnam vīn nu saimis, jo pi mums dzīd vacmamenis ar mozbārnu barenim,
gon tāvs ar dālu, gon mosys.
40 gadu jubilejas svinības, 1993.gadā
Dziesmas paraugs: Arit, brōļi, popiveitis (1986.g.)
Viens pantiņš AU formātā (405 Kb)
Visa dziesma MP3 formātā (521 Kb)
Adrese: Ināra Dzene, Zaļā 16, Preiļi, LV-5301, Latvija
Tālrunis: 53-24486
Ziņas sniegtas: 1998. gada 20. augustā
